Latvijas Banka divas reizes gadā kopš 1998. gada apkopo Kredītiestāžu maksājumu statistiku, kas kopā ar Latvijas Bankas, Latvijas Pasta un Valsts kases maksājumu statistikas datiem ļauj novērtēt Latvijas maksājumu statistiku kopumā.
Latvijas maksājumu statistika ietver datus par maksāšanas līdzekļu skaitu, maksāšanas līdzekļu apjomu, transakciju skaitu termināļos, transakciju apjomu termināļos, kases transakcijas, grāmatojuma transakcijas, klientu kontu skaitu, karšu skaitu, termināļu, to tīklu un internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietu skaitu.

Latvijas maksājumu statistika
Dati sākot ar 2014. gada 2. pusgadu

Latvijas maksājumu statistika eiro
Dati no 1998. gada 1. pusgada līdz 2014. gada 1. pusgadam (ieskaitot)

Latvijas 2017. gada klientu maksājumu statistika (PDF formātā)


Latvijas 2017. gada 2. pusgada klientu maksājumu statistika

Latvijā 2017. gadā kopumā veikts 441.2 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 248.1 mljrd. eiro apjomā (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.3 milj. maksājumu). Salīdzinājumā ar 2016. gadu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 10.5%.

Visbiežāk lietotie bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.6% no kopējā maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (37.9% no kopējā maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu un maksājumu karšu izmantošanu, 2017. gada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju[1] ; no tām lielākā daļa – kartes ar debeta funkciju, t.i., kartes, kurās neizmanto bankas piešķirtu kredītu). Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 016 bankomātu. Kopumā Latvijā 2017. gada beigāsbija 4.0 milj. klientu norēķinu kontu jeb 2 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

2017. gadā Latvijas Banka īstenoja svarīgu un inovatīvu projektu, kas ļāva Latvijai pirmajai eirozonā vēl augustā ieviest zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu, kas dod iespēju pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā 1–3 sekunžu laikā jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Pateicoties stratēģiski pārdomātai savlaicīgai rīcībai, Latvija 2017. gada noslēgumā bija 1. vietā Eiropā pēc veikto zibmaksājumu skaita, apstrādājot vairāk kā 5 tūkstošus zibmaksājumu diennaktī, t.sk. nozīmīgu skaitu arī ārpus tradicionālā banku darba laika, kurā iepriekš starpbanku maksājumi nebija iespējami. Līdz 2017. gada beigām Latvijas Bankas nodrošinātais zibmaksājumu serviss apstrādāja 79.5 tūkst. zibmaksājumus 18.5 milj. eiro apmērā.

Latvijas Banka apkopojusi datus par 2017. gadā Latvijā maksājumu pakalpojumu sniedzēju[2] klientu izmantotajiem maksāšanas līdzekļiem – maksājumiem, maksājumu kartēm un karšu pieņemšanas vietām. Klientu bezskaidrās naudas maksājumu kopējais skaits Latvijā 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 10.5% (līdz 441.2 milj.), t.sk. karšu maksājumu (visbiežāk lietotais maksājumu veids) skaits pieauga par 12.0% un klientu kredīta pārvedumu skaits – par 7.3%. Klientu bezskaidrās naudas maksājumu kopapjoms 2017. gada 2. pusgadā salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu palielinājās par 6.6%, bet 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājās par 14.3% (līdz 248.1 mljrd. eiro; sk. 1. att.), un to galvenokārt noteica klientu kredīta pārvedumu ārvalstu valūtā apjoma sarukums 1. pusgadā.

1. attēls

Kredītiestādes, e-naudas iestādes un maksājumu iestādes apstrādāja lielāko daļu no klientu maksājumiem – 95.7% (422.4 milj.) skaita ziņā un 90.4% (224.3 mljrd. eiro) apjoma ziņā.

Valsts kase apstrādāja daudz mazāku klientu maksājumu daļu – 3.5% (15.6 milj.) skaita ziņā un 9.4% (23.4 mljrd. eiro) apjoma ziņā. VAS "Latvijas Pasts" apstrādāto maksājumu īpatsvars kopējos klientu maksājumos bija 0.7% (3.2 milj.) skaita ziņā un 0.1% (133.2 milj. eiro) apjoma ziņā, bet Latvijas Bankas apstrādāto maksājumu īpatsvars kopējos klientu maksājumos bija 0.01% (0.05 milj.) skaita ziņā un 0.1% (220.8 milj. eiro) apjoma ziņā.

Kredītiestāžu, e-naudas iestāžu un maksājumu iestāžu visvairāk lietotie bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļi bija karšu maksājumi un klientu kredīta pārvedumi (attiecīgi 64.4% un 35.2%; sk. 2. att.). Pārējos maksāšanas līdzekļus iedzīvotāji lietoja samērā maz.

2. attēls

Kopumā 2017. gadā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bija karšu maksājumi. 2017. gadā bija veikti 271.9 milj. karšu maksājumu, kuru kopējais apjoms bija 5.0 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gadu karšu maksājumu skaits pieauga par 12.0% (sk. 3. att.), bet apjoms – par 9.1%.

Iedzīvotāji izmantoja maksājumu kartes, gan iepērkoties klātienē tirdzniecības vietās, gan veicot karšu maksājumus attālināti, norēķinoties ar maksājumu karti internetā. Norēķini internetā turpināja augt un gada laikā maksājumu skaits internetā pieaudzis par 34.6%, bet apjoms – par 12.3%, tomēr no karšu maksājumiem 92.0% skaita ziņā un 83.4% apjoma ziņā tika uzsākti klātienē – karšu pieņemšanas vietu termināļos (POS) tirdzniecības vietās.

3. attēls

No visiem izmantotajiem bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļiem 2017. gadā 37.9% (167.3 milj.) maksājumu bija klientu kredīta pārvedumi, un to apjoms bija 242.6 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gadu klientu kredīta pārvedumu skaits pieauga par 7.3%, bet to apjoms samazinājās par 14.8%. To noteica 1. pusgadā nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu veiktā klientu kontu slēgšana un ar to saistītais kredīta pārvedumu ārvalstu valūtā sarukums, kā arī dažu ārvalstu korespondentbanku aiziešana no Latvijas tirgus. 2017. gada 2. pusgadā klientu kredīta pārvedumi pieauga par 4.3% skaita ziņā un par 6.5% apjoma ziņā.

2017. gada beigās Latvijā kopā bija 4.03 milj. klientu norēķinu kontu (3.85 milj. norēķinu kontu norēķiniem eiro un 0.18 milj. norēķinu kontu norēķiniem ārvalstu valūtās; sk. 4. att.). Salīdzinājumā ar 2016. gada beigām klientu norēķinu kontu skaits 2017. gadā pieauga par 12.8% un vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2017. gada beigās bija atvērti divi norēķinu konti.

4. attēls

2017. gada beigās izdoto karšu skaits salīdzinājumā ar 2016. gada beigām bija samazinājies par 2.5% (līdz 2.3 milj.), un šo sarukumu noteica neaktīvo karšu slēgšana un karšu portfeļa pārmaiņas 2017. gada 1. pusgadā. 2017. gada 2. pusgadā izdoto karšu skaits pieauga par 0.3%, un gada beigās vidēji uz vienu iedzīvotāju bija 1.2 kartes.

Katrai kartei var būt viena vai vairākas funkcijas, un, ja kartei ir vairākas funkcijas, to uzrāda katrā attiecīgajā pozīcijā. No karšu kopskaita 85.7% (2.0 milj.) bija kartes ar debeta funkciju, kas ļauj norēķināties ar klienta naudas līdzekļiem, 15.8% (363.4 tūkst.) – kartes ar kredīta funkciju, kas ļauj norēķināties ar kredītiestāžu piešķirtā kredīta līdzekļiem, bet kartes ar atliktā debeta funkciju, kas ļauj norēķinu veikšanā izmantot kredītiestādes piešķirto kredītlīniju, piešķirto kredītu pilnā apjomā atmaksājot noteiktā perioda beigās, bija 1.0% (23.4 tūkst.; sk. 5. att.).

5. attēls

2017. gada beigās Latvijā bija 41.6 tūkst. POS (par 8.9% vairāk nekā 2016. gada beigās; sk. 6. att.) jeb 21.3 tūkst. POS uz 1 milj. iedzīvotāju (2016. gada beigās – 19.4 tūkst. uz 1 milj. iedzīvotāju). Papildus tradicionālajiem POS 2017. gada beigās bija 6.9 tūkst. virtuālo POS (palielinājums salīdzinājumā ar 2016. gada beigām – 107.5%). Virtuālie POS dod iedzīvotājiem iespēju iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

6. attēls

2017. gada 2. pusgada beigās Latvijā bija 1 016 bankomātu (samazinājums salīdzinājumā ar 2016. gada beigām – 0.2%; sk. 7. att.) jeb 521 bankomāts uz 1 milj. iedzīvotāju (2016. gada beigās – 512 bankomātu uz 1 milj. iedzīvotāju).

7. attēls

Paplašinot karšu maksājumiem pieejamo infrastruktūru (palielinot POS skaitu Latvijā), kredītiestādes ciešā sadarbībā ar tirgotājiem turpināja pilnveidot karšu maksājumu pakalpojumus, lai veicinātu turpmāku pāreju uz bezskaidrās naudas maksājumu biežāku izmantošanu.


[1] Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada vidū Latvijā bija 1 950 000 iedzīvotāju.

[2] Datus sniedza 16 Latvijā reģistrētu kredītiestāžu, piecas citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles, kuras reģistrētas Latvijā, trīs licencētas elektroniskās naudas iestādes, trīs licencētas maksājumu iestādes un viena citā valstī licencētas maksājumu iestādes filiāle, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī VAS "Latvijas Pasts".