Latvijas Bankas padome 16. jūlija sēdē nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un rezervju normu.
Gan centrālās bankas aizdevumu, gan noguldījumu likme pēc martā un maijā pieņemtajiem lēmumiem ir zemā līmenī, kas ir priekšnoteikums starpbanku latu naudas tirgus aktivitātei un motivē bankas pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības kreditēšanai. Tomēr pašlaik gan finanšu tirgu, gan reālo tautsaimniecību lielā mērā bremzē augsta nenoteiktība par valsts budžetu. Tā mazina banku vēlmi kreditēt, uzņēmumu vēlmi investēt un patērētāju vēlmi tērēt, kā arī ārvalstu investoru un uzņēmēju vēlmi sadarboties ar Latviju. Valsts budžeta lietu sakārtošanā ir veikts tikai neliels solis uz priekšu, bet tieši sekmes un skaidrs redzējums fiskālo jautājumu risināšanā lielā mērā noteiks tautsaimniecības virzību turpmākajā periodā.
Latvijas Bankas padome veica grozījumus "Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumos" (stājas spēkā 2009. gada 24. oktobrī), palielinot maksu par rezervju prasību neizpildi. Obligāto rezervju prasības fiksēta valūtas kursa apstākļos ir nozīmīgs monetārās politikas instruments, un maksas par neizpildi paaugstināšana mazinās neizpildes risku.
Jaunā redakcijā tika apstiprināti "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumi" (stājas spēkā 2010. gada 1. maijā). Pārmaiņas skars gan sniedzamās informācijas biežumu noteiktām monetāro finanšu iestāžu grupām, gan informācijas struktūru, tādejādi optimizējot respondentu ziņošanas noslodzi.
Tika apstiprināti jauni "Ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas pārskatu sagatavošanas noteikumi" (stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī). Valūtas tirgus ir aktīva finanšu tirgus daļa, un atjaunotajos pārskatos ietvertie dati ļaus tos pilnvērtīgāk izmantot tirgus analīzei dažādām vajadzībām gan Latvijā, gan starptautiski.
Interesentiem minētie noteikumi un ieteikumi pieejami Latvijas
Bankas interneta lapā www.bank.lv sadaļā "Tiesību akti".
Papildu informācija - no preses
sekretāra Mārtiņa Grāvīša.