Par Latvijas gada monētu 2009 ar 4466 balsīm no 10 120 atzīta "Ūdens monēta", kuras grafisko dizainu veidojis Ilmārs Blumbergs un plastisko veidojumu - Jānis Strupulis. Monēta kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy. Kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē mākslinieki saņēma aptaujas tradicionālo balvu zeltā kalto Teodora Zaļkalna "Latvijas monētu".
Šodien svinīgajā apbalvošanas pasākumā Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Jakovļevs vispirms pateicās visiem, kas 2009. gadā rūpējušies par Latvijas monētu izcilību - Monētu dizaina komisijas locekļiem un māksliniekiem. R. Jakovļevs: "Mūsu naudas dizaina veidošanā ir iesaistīti daudzi atzīti un profesionāli mākslinieki, ar ko arī atšķiramies, jo daudzviet pasaulē tas ir kaltuves štata mākslinieka pienākums. Mūsu naudas dizainu veido arī Latvijas bērni, un man patiess prieks redzēt starp māksliniekiem arī jaunāko Latvijas naudas autori - Emīliju Adumāni, kurai, radot savu šarmanto Sapņu monētu "cūciņu", bija 6 gadi. Savukārt Ilmārs Blumbergs turpināja pārsteigt ar formas un satura saspēli, vēlreiz pierādot, ka monētai nav noteikti jābūt apaļai."
"Ūdens monēta" ir viena no formas ziņā neparastajām un saturā - vispārcilvēciskajām, filozofiskajām Latvijas Bankas monētām. Monētu dizaina komisijas loceklis akadēmiķis Jānis Stradiņš: "Ilmāra Blumberga veidotā Ūdens monēta ir visoriģinālākā kaut vai savas formas ziņā. Kvadrātiska monēta - tas monētu tirgū jau ir kaut kas neparasts. Šī monēta ir ar visdziļāko filozofisko jēgu. Monēta ir veltīta vienai noteiktai vielai, kas reizē ir arī viena no četrām pasaulē akceptētajām - Eiropas pasaulē, senajā Grieķijā - dabas pamatstihijām - uguns, ūdens, gaiss un zeme. Un es domāju, ka šī monēta varētu gūt lielu starptautisku atbalsi, jo tas ir ne tikai latviešu tautai svarīgi, un pat ne tikai Eiropas civilizācijām svarīgi."
Arī aptaujas kultūras ekspertu žūrijas - Latvijas Televīzijas
raidījuma "100 g kultūras" īpašo balvu - Dzīvo ūdeni - saņēma "Ūdens
monētas" mākslinieki Ilmārs Blumbergs un Jānis Strupulis. Raidījuma
vadītāja K. Želve: "Ūdens monētas ideja ir tik daudzslāņaina un
daudznozīmīga, ka katrs tajā var atrast kaut ko sev. Savukārt monētas
forma ir drosmīga un novatoriska."
Kopumā šī bija īsta "Ūdens monētas" benefice, jo to par labāko atzina vēl divās aptaujās - pasaules monētu izstādes Berlīnē apmeklētāji un Latvijas numismāti - naudas kolekcionāri.
Aptaujas dalībnieku pārstāvji - portāla "draugiem.lv" zināšanu spēles "Latvija zeltā un sudrabā" uzvarētāji - saņēma pateicību no jaunākās monētu mākslinieces E. Adumānes grafikas skolotājas Ievas Helmūtes - bērnu veidotas keramikas krājkasītes - cūciņas. Šie pieci aptaujas dalībnieki arī izlozēja, kuri no 10 120 aptaujas dalībniekiem saņems pa piecām no katras aptaujai nominētās monētas. Laimējušo saraksts ir atrodams www.bank.lv.
Aptauju atbalstīja Latvijas publisko bibliotēku tīkls, Latvijas Nacionālā bibliotēka un valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projekts "’Trešais tēva dēls", aicinot cilvēkus balsot bibliotēkās - kultūras, informācijas un zināšanu centros. Aktīvākās bibliotēkas bija Riebiņu novada Kastīrē, Ventspilī, Ilūkstē un Taurenes pagastā.