Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča preses konference

2008. gada 17. jūlijs

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Gada vidus iezīmējies ar prognozēto pavērsienu inflācijas jomā - pirmo nelielo kritumu kopš ilgāka laika. Pirms vairāk nekā gada aizsāktie valdības pretinflācijas pasākumi ir nesuši augļus: jūnijā gada inflācija samazinājās par 0.2 procentu punktiem līdz 17.7%. Arī cenu kāpums mēnesī jūnijā noslīdējis līdz 0.7% (no 0.9% maijā un 1.5% aprīlī). Gada inflācija Latvijā samazinājās, lai gan pasaules energoresursu cenu pieaugums saglabājās augsts: nafta gada laikā kļuva dārgāka vidēji par 83.5%, strauji pieaugot arī benzīna un dīzeļdegvielas cenām.
Esam gandarīti, ka sācies jauns posms tautsaimniecības attīstībā. Tas ir pagaidām trausls un sargājams sākums inflācijas samazinājuma tendencei [Attēls]. Šis samazinājums būs pakāpenisks: joprojām ir jūtama iepriekš pārāk strauji ieplūdušā dažādu veidu finansējuma ietekme, kā arī pastiprinās energoresursu un saglabājas nozīmīgs pasaules pārtikas cenu augšupvērsts spiediens uz inflāciju. Turklāt inflācija sākusi spēcīgi augt arī Rietumeiropas valstīs: straujais energoresursu sadārdzinājums pāriet gala produktu cenās, kas sadārdzinās Latvijas importu. Šie faktori neļaus inflācijai gada otrajā pusē strauji kristies.
Tomēr reizē ar lēnāku ekonomikas izaugsmi inflācija samazināsies. Saskaņā ar Latvijas Bankas ekspertu prognozi gada inflācija decembrī varētu būt aptuveni 13-14%. Savukārt gada vidējā inflācija pie šāda scenārija un ņemot vērā cenu kāpumu pirmajā pusgadā 2008. gadā būs apmēram 16%. Latvija nav izņēmums ekonomikas likumiem - pēc pieredzētās pārāk straujās izaugsmes tautsaimniecība atdziest, bet augstās inflācija samazināšanas gaita nav un nevar būt viegla.
Tas nozīmē, ka pie viencipara inflācijas varēsim atgriezties tikai nākamgad [Attēls] - pēc pašreizējās prognozes, gada inflācija ar vienu ciparu varētu būt mērāma nākamā gada vasarā, savukārt gada vidējā inflācija, kas sāks samazināties tikai 2009. gada janvārī, zem 10% robežas varētu būt pašās gada beigās.

Izvērtējot jaunākās norises tautsaimniecībā, Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta prognozi šim gadam līdz 2.5-2.7%. Kādiem faktoriem tajā būs izšķiroša loma? Nenoliedzami to atbalstīs kreditēšanas pieauguma tempa stabilizēšanās [Attēls], mēneša pieaugumam uzrādot pat nelielu tendenci nostiprināties. Tas ļauj sagaidīt joprojām veselīgu, 15-16% lielu kreditēšanas izaugsmi gada beigās. [Attēls]

Toties bažas rada apstrādes rūpniecības lejupslīde, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas. Apstākļi eksporta attīstībai joprojām ir nelabvēlīgi, proti, lēnāku kāpumu maijā (6.2%) un, iespējams, arī turpmāk, noteiks ārējā pieprasījuma kritums un lielais izmaksu pieaugums, kas vājina eksportētāju konkurētspēju.
Par atbalstu eksportam esam runājuši jau iepriekš, un šis jautājums ar katru mēnesi kļūst aizvien aktuālāks, spiežot eksporta atbalsta politikas risinājumus veikt nekavējoties, neatlikt tos uz vēlāku laiku. Lai gan preču imports arī būtiski krities - maijā par 11.5%, sekmējot tekošā konta deficīta uzlabošanos, lēnāka eksporta izaugsme šobrīd nozīmē arī lēnāku iekšzemes kopprodukta izaugsmi un gausāku tautsaimniecības atgriešanos pie ilgā laikā uzturama izaugsmes līmeņa.
Šajā kontekstā jo svarīga ir apstrādes rūpniecības attīstība, kas pēdējos ceturkšņus diemžēl uzrāda izlaides apjomu kritumu. Investīcijas apstrādes rūpniecībā gada sākumā bija atzīstamas - 1. ceturksnī to gada pieauguma temps reālajā izteiksmē sasniedza 14%, arī nodarbināto skaits nozarē jūtami pieaug. Taču problemātiska ir produktivitātes attīstība, kas, saglabājoties ļoti straujam algu kāpumam, ir kļuvusi negatīva, ar mīnus zīmi. Tas nozīmē, ka darba tirgus joprojām ir saspringts, nozarē aizvien pastiprinās izmaksu spiediens un krītas konkurētspēja. Tādēļ imigrācijas sekmēšanas politika joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti, un kontrolētai kvalificēta darbaspēka ievešanai - uzsveru: kvalificēta darbaspēka ievešanai - būtu jāieņem nozīmīga loma darba tirgus saspīlējumu mazināšanā un darba algu līdzsvarošanā ar produktivitāti.

Tālāk par valsts budžetu, kura labojumus, saglabājot nelielu budžeta pārpalikumu, šodien akceptē Saeima. Pārpalikuma nosargāšana šobrīd bija nepieciešama ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu ārvalstu investoru uzticību un ārējā finansējuma stabilitāti - augsta tekošā konta deficīta apstākļos tas ir ļoti svarīgi. Tikpat būtiski ir samazināt tautsaimniecības pārkaršanas rezultātā izveidojušos nelīdzsvarotību: inflāciju un tekošā konta deficītu. Tā tiktu radīti labvēlīgi nosacījumi turpmākai ekonomikas attīstībai. Pretējā gadījumā, šobrīd stimulējot ekonomiku ar valsts budžeta sviru palīdzību un pārdalot izdevumus patēriņam, mēs neatrisināsim tautsaimniecības problēmas. Tā mēs tikai atliktu risinājumu uz vēlāku laiku, vienlaikus radot priekšnoteikumus ilgstoši gausai vai, iespējams, negatīvai tautsaimniecības izaugsmei. Tas noteikti nav vēlamais Latvijas attīstības ceļš turpmākajos gados, un tādēļ atbildība, kas gulstas uz ekonomiskās politikas veidotāju pleciem, nav maza.
Latvijas Banka atzinīgi vērtē valdības centienus un apņēmību beigt 2008. gadu ar pārpalikumu valsts konsolidētajā kopbudžetā - veiktais darbs budžeta izdevumu samazināšanā ir iezīmējis pozitīvu tendenci. Tomēr atkāpjoties no sākotnējā mērķa - pārpalikuma 1% apmērā no IKP - labi iesākto padarām apšaubāmu, neļaujot izskanēt skaidram signālam par Latvijas ekonomiskās politikas veidotāju spēju izšķirīgi rīkoties un izpildīt pašu lemto. Tādēļ jo vairāk ceram, ka 2009. gada budžets tiks pieņemts un izpildīts ar pretinflācijas plāna ietvaros nosprausto pārpalikumu - 1% no iekšzemes kopprodukta.

Noslēgumā jāsecina, ka atdzišanas pazīmes Latvijas ekonomikā pastiprinājušās: stipri zemāks iekšzemes pieprasījums atspoguļojies importa kritumā, stiprinot tekošā konta deficīta samazināšanās tendenci, kas šogad varētu būt aptuveni 15-16% no iekšzemes kopprodukta pret 23% pērn. Arī inflācija sasniegusi kulminācijas punktu, un turpmāk gaidāms tās pakāpenisks samazinājums. Iekšzemes kopprodukta izaugsme tādēļ šogad un arī nākamgad būs salīdzinoši gausa, bet rūpniecības un eksporta izaugsmei būs izšķiroša nozīme tautsaimniecības cikliskās attīstības lejupslīdes fāzes ātrākai pārvarēšanai, sekmējot salīdzinoši gludu tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtermiņā uzturamā izaugsmes līmeņa. Tas prasa ekonomiskās politikas veidotāju mērķtiecīgu rīcību, lai nosargātu eksporta konkurētspēju un izaugsmi - tai skaitā risinot darba tirgus problēmas, kas ļautu sabalansēt algu attīstību ar produktivitāti, kā arī nodrošinātu pārpalikuma budžeta saglabāšanu tautsaimniecības nesabalansētības apstākļos.

Latvijas Bankas pavasarī veiktajam rezervju norma samazinājumam banku saistībām virs 2 gadiem ir bijusi zināma loma kreditēšanas apjomu stabilizēšanā, darot kredītresursus banku sistēmai pieejamākus un lētākus. Tādējādi samazinājušās arī latu procentu likmes starpbanku tirgū [Attēls], kas būtiski atvieglo daudzu kredītņēmēju maksājumu nastu. Ņemot vērā to, ka šo monetāro impulsu ietekme tautsaimniecībā nav izpaudusies pilnībā un finanšu sistēmā vēl joprojām vērojams brīvo līdzekļu pārpalikums, pašlaik nav nepieciešams turpināt mīkstināt monetārās politikas noteiktos ietvarus. Tādēļ Latvijas Bankas padome šodien nolēma tās noteiktās procentu likmes, kā arī komercbankām piemērojamo obligāto rezervju normu nemainīt.

* * *

Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF  formātā