Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 20.70 g, diametrs: 35.00 mm
Materiāli: 925° sudrabs un dzintars, kvalitāte: proof
Kalta 2010. g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieks: Aigars Bikše
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā iestrādāts monētas biezumam atbilstošs caurskatāms
dzintara cilindrs. Augšdaļā pa kreisi - uzraksts 1 LATS, augšdaļā pa
labi - jūras viļņu atveids. Lejasdaļā - puslokā uzraksts LATVIJAS
REPUBLIKA un gadskaitlis 2010.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā acs ar dzintara zīlīti.
Monētas josta
Gluda.
Un pēc 40 miljoniem gadu dzintars pirmo reizi
ieraudzīja cilvēku…
Pirms 40 miljoniem gadu Latvijas teritorija izskatījās krietni citādāk nekā šodien - bez Baltijas jūras, ar subtropisku klimatu, visapkārt pletās skujkoku meži, kuros mitinājās daudzu nu jau izmirušu sugu dzīvnieki. Reiz te auga arī dzintara priedes (Pinus succinifera). Ja kāda iemesla dēļ tika traumēta to miza, šie koki izdalīja lielu daudzumu sveķu. Sveķi nonāca zemē, ar laiku pārakmeņojās, un, kad pēc daudziem miljoniem gadu ūdens izskaloja senos iežus, jūras viļņi izmeta krasta smiltīs sīkus akmentiņus, kas saules gaismā atgādina sastingušas medus lāses, - mēs tos saucam par dzintaru.
Mūsdienu diskusijas par ekosistēmu saglabāšanu un globālo sasilšanu liek skaidri apzināties, cik trausla un mainīga ir vide, kurā dzīvojam. Liecības par pārmaiņām, ko piedzīvojusi pasaule mums apkārt, sastopamas visur - vienalga, vai runa ir par upju senlejām, lauka vidū šļūdoņa pamestiem milzu akmeņiem vai dzintaru, kas skalojas jūrmalas smiltīs. Cilvēka mūžs ir niecīgs salīdzinājumā ar dzintara mūžu, bet te nu viņi abi ir - sastapušies Baltijas jūras liedagā. Tas būtībā ir tik neticami - kā gan var zināt, kur tiks izskalots sīkais akmentiņš pēc miljoniem gadu dusēšanas, kā gan to var pamanīt starp miljoniem smilšu graudu? Tomēr šī saredzēšanās ir iespējama, un tādos mirkļos mums kaut vai uz brīdi izdodas atbrīvoties no saistības ar savu laiku. Kad paceļam dzintaru pret sauli, tas atkal iezaigojas Latviju klājušo aizvēsturisko mežu krāsās.
Šis pusdārgakmens ir viens no pirmajiem minerāliem, ko cilvēce sāka izmantot. Jau gadu tūkstošiem arī Latvijas teritorijā darinātas dzintara rotaslietas, turklāt neolīta apmetnē Rietumkurzemē - Sārnates apmetnē - jau bijusi arī dzintara apstrādes darbnīca. Rotas tolaik izgatavoja gan savām vajadzībām, gan maiņai. Tās bija dažādas formas pogas, krelles un piekariņi, no dzintara tika veidotas arī figūriņas, kas bija saistītas ar cilvēku mītiskajiem priekšstatiem. Savukārt senākā atrastā nauda ir romiešu monētas, kas tagadējā Latvijas teritorijā nonākušas galvenokārt pa t.s. dzintara ceļu un par ko lielākoties maksāts ar dzintaru. Monētu un dzintara ceļi vēstures gaitā daudzkārt krustojušies.
Pārmaiņas ir neizbēgamas, bet ir dažādi veidi, kā saglabāt būtiskas vērtības. "Dzintara monētas" izgatavošanai izmantota jauna tehnoloģija, ar kuras palīdzību metālā iestrādāts dzintars.