Par EKS sistēmas izcenojumu pārmaiņām
Latvijas Bankas padome šodien pieņēma 2010. gada 9. septembra kārtības Nr. 183/3 "Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā" grozījumus (spēkā ar 01.04.2016.), ar 2016. gada 1. aprīli samazinot Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) maksājuma apstrādes cenas.
EKS sistēmā apstrādātie maksājumi tiek iedalīti vairākās kategorijās atbilstoši EKS sistēmas dalībnieka apstrādei iesniegto maksājumu skaitam mēnesī. Maksājuma apstrādes cena tiek samazināta visām kategorijām, bet būtiskākais samazinājums plānots kategorijā virs 300 000 maksājumu mēnesī. Samazinājums ir 2.27–42.86% atkarībā no maksājuma kategorijas.
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. Latvijas Banka turpina attīstīt EKS sistēmas infrastruktūru, t.sk. aktīvi gatavojoties ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017. gadu.
2015. gadā TARGET2-Latvija sistēmā apstrādāti 359 tūkstoši maksājumu 265 mljrd. eiro apjomā, bet EKS sistēmā – 38 miljoni maksājumu 52 mljrd. eiro apjomā.
Par grozījumiem dalības monetārās politikas operācijās kārtībā
Latvijas Bankas padome šodien pieņēma 2013. gada 12. decembra kārtības Nr. 217/1 "Dalības Latvijas Bankas organizētajās Eurosistēmas monetārās politikas operācijās kārtība" grozījumus (spēkā ar 25.01.2016.).
Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 2015. gada 18. novembrī apstiprināja ECB Pamatnostādnes ECB/2014/60 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu grozījumus un pieņēma ECB Pamatnostādni ECB/2015/35 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanā piemērotajiem novērtējuma diskontiem. Šie dokumenti Eirosistēmas valstu centrālajām bankām jāievieš līdz 2016. gada 25. janvārim.
Lai šīs pārmaiņas ieviestu Latvijā, veikti grozījumi kārtības 1. pielikumā "Latvijas Bankas organizēto Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanas noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi).
Noteikumos paredzētas vairākas pārmaiņas. Precizēta pašu izmantotu nodrošināto obligāciju (own-used covered bonds) definīcija, tādējādi papildu novērtējuma diskonts tiks piemērots tikai tām obligācijām, ko kā nodrošinājumu izmanto attiecīgais monetārās politikas operāciju dalībnieks, nevis visai konkrēto obligāciju emisijai.
Paredzēts, ka ar atbilstošām kredītprasībām nodrošinātus netirgojamus parāda instrumentus (DECC instrumentus) būs iespējams iesniegt kā Eirosistēmas monetārās politikas operāciju nodrošinājumu arī aktīvu pārrobežu izmantošanas gadījumā.
Veiktas arī citas, t.sk. redakcionālas, pārmaiņas.