Augsta līmeņa eksperti un vadības pārstāvji no Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kopā ar ekonomistiem vispirms konstatēja faktorus, kas traucē straujākai izaugsmei. Tas deva iespēju konstruktīvai diskusijai par veicamajiem soļiem. Vadošā ekonomikas politikas veidotāja institūcija - Ekonomikas ministrija - iepazīstināja ar tām darbībām, kas jau tiek vērstas uz ilgtermiņa izaugsmes paātrināšanu, taču prezentācijās un diskusijā izskanēja vairāki darbības virzieni, bez kuriem straujāka ekonomikas izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.
Galvenie secinājumi un veicamie soļi
- Augstas pievienotās vērtības ražotāju, pakalpojumu sniedzēju pieaugums ir priekšnoteikums algu pieaugumam tautsaimniecībā. Tomēr šis nav un nebūs automātisks process, bet gan valstī īstenotās ekonomiskās politikas loģisks rezultāts, kas, ļoti iespējams, no politikas veidotājiem prasīs veikt arī īstermiņā nepopulārus, tomēr ilgtermiņā valsts attīstībai nepieciešamus soļus. Diskusijā satikās pretēji viedokļi par to, vai tam nepieciešamie valsts atbalsta instrumenti ir virzāmi prioritārām nozarēm un projektiem, kas orientējas uz augstu ražīgumu un pievienoto vērtību, vai ļaut šim procesam izšķirties pašu uzņēmēju "dabiskas atlases" ceļā. Katrā ziņā šī ir atsevišķa diskusija, kas jānoved līdz kopējai izpratnei par izvēlēto modeli.
- Produktivitātes kāpināšana, kas aptver ne tikai ražojošās nozares, bet visus tautsaimniecības sektorus, tai skaitā valsts pakalpojumus, ir obligāts ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums.
- Skaidra un ilgi apzināta Latvijas problēma ir vājā izglītības un pētniecības sazobe ar uzņēmējdarbību un valsts attīstību. Nepieciešama skaidra stratēģija un taktika ar izmērāmiem mērķiem izglītībā un pētniecībā. Šis darbs, viena no izglītības reformas sastāvdaļām, būtu nosakāma par vienu no valdības, tai skaitā Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju prioritātēm, ar uzņēmēju organizācijām kā aktīvu tā virzītājspēku.
Tādējādi tam nepieciešama valsts stratēģija un augsta līmeņa līderība. Tām nepieciešama organizatoriska struktūra, kas apzina produktivitātes problēmas un formulē, virza pārmaiņas. Iespējams virzītājspēks ir jaunievēlētā Valsts prezidenta atjaunot iecerētā Stratēģiskās analīzes komisija, kas būtu vērsta uz nozīmīgu reformu izstrādi un virzīšanu. Jebkurā gadījumā jāparedz Ministru prezidenta un iesaistāmo ministriju atbildība.
Latvijas Banka uzņemas uzturēt šo diskusiju, un tuvākajos gados atkārtoti veikt nākamo publisko apspriedi, lai novērtētu, kā veicies iepriekš minēto soļu veikšanā.
Audiovizuāls "Ekspertu sarunu" galveno secinājumu kopsavilkums: https://www.youtube.com/watch?v=lzuDSCLmVIw.
Pilns diskusijas video: https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-sarunu-video-vai-latvijas-tautsaimnieciba-ir-sasniegusi-griestus un https://www.youtube.com/watch?v=uDotA0N_35o. Šie video materiāli izmantojami mediju vajadzībām bez ierobežojumiem.
Prezentācijas un fotogrāfijas - https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-saruna-vai-latvijas-tautsaimnieciba-ir-sasniegusi-griestus.