Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu.

Inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi, un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Latvijas Bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Taču pēdējos mēnešos ir pieaudzis risks, ka tautsaimniecības izaugsme 2013. gadā varētu būt lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. Šāda iespēja jāņem vērā, plānojot ekonomisko politiku tuvākajai nākotnei.

Vairāk – Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča 2012. gada 16. maija preses konferencē sniegtajā ziņojumā Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv jaunumos.

Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas.

Laikus gatavojoties iespējamai eiro ieviešanai, Latvijas Bankas padome apstiprināja jaunā redakcijā šādus sešus statistikas pārskatu sagatavošanu reglamentējošos Latvijas Bankas noteikumus:

Lai mazinātu respondentu noslodzi, statistikas pārskatu veidlapās veiktas tikai tādas pārmaiņas salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, kuras būtiski neietekmēs respondentu informācijas sistēmas.

Minētie noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likuma "Par Latvijas Banku" 39. pantā, t.i., datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu Latvijas Republikai atcels izņēmuma statusu (Latvijai pārejot uz vienoto Eiropas valūtu). Šajā datumā arī zaudēs spēku Latvijas Bankas 2009. gada 5. novembra noteikumi Nr. 45 ""Ārvalstu valūtu tīrās atklātās pozīcijas pārskata" sagatavošanas noteikumi".

Lai nodrošinātu savlaicīgu Latvijas Bankas maksājumu sistēmu sagatavošanu pārejai no norēķiniem latos uz norēķiniem eiro, ja Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu Latvijas Republikai atcels izņēmuma statusu, Latvijas Bankas padome apstiprināja grozījumus "Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā" un "Dalības kārtībā Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā", nosakot latu maksājumu sistēmām papildu darbadienu 2013. gada 30. decembrī, šādi samazinot gada nogalē uzsākto un nepabeigto latu maksājumu un maksājumu karšu darījumu skaitu, kā arī pabeidzot gada nogalē notikušo finanšu darījumu norēķinus latos.

Datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu Latvijas Republikai atcels izņēmuma statusu, "Dalības kārtība Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā" zaudēs spēku un sistēmiski nozīmīgās starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS) darbība tiks pārtraukta. Starpbanku liela apjoma reālā laika norēķinus eiro finanšu tirgus dalībniekiem nodrošinās TARGET2-Latvija (TARGET2 sistēmas Latvijas komponentsistēma).

TARGET2 ir viena no lielākajām maksājumu sistēmām pasaulē. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 eiro maksājumus reālajā laikā veic vairāk nekā 1 000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Sistēmā sasniedzamas vairāk nekā 50 800 finanšu iestāžu. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības un finanšu sistēmas ciešo saikni ar eiro zonu un eiro lomu Latvijas valsts, finanšu sistēmas un uzņēmumu darbībā, Latvija pievienojās TARGET2 jau 2007. gadā. Kopš 2008. gada Latvijas Banka nodrošina arī neliela apjoma maksājumu sistēmas – Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) – norēķinus eiro. EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai latos un eiro. EKS norēķiniem eiro darbojas saskaņā ar TARGET2 darbadienu kalendāru. Tādējādi Latvijas Bankas maksājumu sistēmas, kas ir vitāli svarīgas gan valsts finanšu sistēmas darbībai, gan uzņēmumu un privātpersonu norēķiniem, ir gatavas pārejai uz eiro, kas plānota 2014. gada 1. janvārī.