Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2012. gada 2. ceturksnī bija 103.4 milj. latu jeb 2.7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tekošā konta saldo (% no IKP)

Piezīme. Dati koriģēti, sākot ar 2010. gada 1. ceturksni.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tekošā konta deficīts gandrīz nav mainījies. 2. ceturksnī palielinājās preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, bet vienlaikus pieauga pakalpojumu un saņemto kārtējo pārvedumu pozitīvā bilance.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī palielinājās līdz 164.9 milj. latu jeb 4.3% no prognozētā IKP, jo preču imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga mazliet straujāk nekā preču eksports. Savukārt pakalpojumu tirdzniecībā straujāk palielinājās pakalpojumu, īpaši gaisa transporta un autotransporta pakalpojumu, eksports. Sezonālu faktoru dēļ palielinājās arī sniegto braucienu pakalpojumu apjoms.

Ienākumu konta negatīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 68.1 milj. latu jeb 1.8% no prognozētā IKP, jo palielinājās ārvalstu investoriem izmaksāto dividenžu apjoms. Savukārt kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo pieauga līdz 129.5 milj. latu jeb 3.4% no prognozētā IKP.

No ES fondiem 2. ceturksnī tika saņemti 155.0 milj. latu. Jūnija beigās atsākās Eiropas Reģionālā attīstības fonda maksājumi, kas jau atspoguļojās kapitāla konta pieaugumā (kapitāla konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī palielinājās līdz 61.8 milj. latu jeb 1.6% no prognozētā IKP), bet jūlijā – arī Eiropas Sociālā fonda maksājumi, kas ietekmēs maksājumu bilanci 3. ceturksnī.

Finanšu kontā 2. ceturksnī veidojās neliels negatīvais saldo (53.3 milj. latu jeb 1.4% no prognozētā IKP). Ārvalstu tiešo investīciju veidā Latvijā ieplūda 42.5 milj. latu (1.1% no prognozētā IKP), visvairāk – finanšu starpniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2012. gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu reģistrēts otrais straujākais nominālā eksporta pieaugums ES (14.4%). Tomēr, tā kā eksporta preču ražošanai nepieciešams importēt starppatēriņa preces un resursus, kā arī vērojams investīciju kāpums, nozīmīgi pieauga arī preču imports, tāpēc preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo nav sarucis. Taču jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar pirmskrīzes gadiem tekošā konta deficīts ir neliels un gaidāms, ka arī 2012. gadā kopumā tas nozīmīgi nepieaugs.


Latvijas maksājumu bilance (32.50 Kb)

Preses paziņojums   (117.64 Kb)