Par Latvijas gada monētu 2011 ar 2106 balsīm no 8552 atzīta "Miglā asaro logs", kuras grafisko dizainu radījis mākslinieks Ilmārs Blumbergs un plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy. Kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē abi mākslinieki šodien svinīgajā pasākumā saņēma aptaujas tradicionālo balvu – zeltā kalto Teodora Zaļkalna "Latvijas monētu".
Ilmārs Blumbergs: "Mana mīlestība uz Čaku ir tik sena kā sadarbība ar Pēteri Pētersonu un Imantu Ziedoni, "Spēlē Spēlmani" veidojot." Ligita Franckeviča: "Ar šo aptauju ir tāpat, kā ar skaistuma konkursu – visas monētas gluži kā visas sievietes ir skaistas."
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pateicās visiem, kas 2011. gadā rūpējušies par Latvijas monētu izcilību – Monētu dizaina komisijas locekļiem un māksliniekiem. Latvijas Bankas prezidents: "Mums mēdz teikt, ka kalt monētas un zīmēt skaistu naudu protam vislabāk, bet šai brīdī ir svarīgi apzināties, ka Latvijā mākam arī pārvarēt krīzi. Krīzes smagākais punkts ir aiz muguras, un tas dod pamatu, lai ietu tālāk, lai būtu jaunas radošas idejas un projekti, lai varam domāt arī par jaunām un skaistām monētām."
Pagājušogad apritēja latviešu dzejnieka – modernista un urbānista – Aleksandra Čaka (1901–1950) simtdesmitā jubileja. Izcilu profesionālu dzejnieku latviešiem ir daudz, bet A. Čaks ir viens no tautas patiesi mīlētajiem, kurš spēcīgi ietekmējis arī savu kolēģu daiļradi. A. Čaka dzīves laikā daži dzejoļi ieguva anonīmu autoru melodijas, un pati populārākā ir dziesma "Atzīšanās", kas sākas ar dzejas rindu "Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts ...". Tāpat kā vairākums dziesmu pasaulē, tā vēsta par mīlestību. Dziesmas tēli – logs, lūpas, lapas, ielu bruģis – devuši ierosmi arī mākslinieka Ilmāra Blumberga kvadrāta formā veidotajam monētas vizuālajam risinājumam.
Rakstnieks un Aleksandra Čaka biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks: "Mani visvairāk uzrunā tas, ka nav šī formula pilnībā – Miglā asaro logs. Ja mēs paskatāmies rūpīgi, ir tikai divi pirmie vārdi. Es mākslinieka domu izjūtu tā, ka pašam ir jāturpina šis dzejolis. Tas ir iesākts vēstījums, kas jāturpina monētas rokā turētājam."
Aptaujas kultūras ekspertu žūrijas – Latvijas Televīzijas raidījuma "100 g kultūras" īpašo balvu saņēma "Akmens monētas" mākslinieks L. Šēnbergs. Viņu sveica raidījuma vadītāja Kristīne Želve: "Mani kolēģi nobalsoja par Akmens monētu, un tādas konkrētas atbildes, kāpēc, nebija – tā vienkārši uzrunā. Domāju, ka Latvijas monētās ir tas netveramais, instinktu līmenī dzīvojošais un bieži pat nenoformulējamais šejienes jeb nacionālais kods."
Par Kolekcionāru gada monētu 2011 kļuva sērijas "Hanzas pilsētas" noslēdzošā monēta "Rīga" – tās autori Gunārs Krollis un Jānis Strupulis. Trešo speciālbalvu – monētas "Miglā asaro logs" māksliniekiem aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" pārstāve Sandra Vīgante.
Svinīgajā pasākumā monētu mākslinieki arī izlozēja, kuri no trīsdesmit pieci no 8 552 aptaujas dalībniekiem saņems viņu veidotās, aptaujai nominētās monētas. Laimējušo saraksts ir atrodams www.bank.lv.
Aptauju atbalstīja Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas publisko bibliotēku tīkls un valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projekts "Trešais tēva dēls", veidojot sarunas par monētām un aicinot cilvēkus balsot bibliotēkās – kultūras, informācijas un zināšanu centros. Aktīvākās bibliotēkas bija Durbē, Dundagā un Apē.