Rīt, 1. martā, Briselē notiks augsta līmeņa starptautisks seminārs par Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda atbalstu sekmīgai krīzes pārvarēšanai Latvijā 2008.-2011. gadā. Semināru rīko Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (DG ECFIN) un Latvijas Banka. Tas būs skatāms tiešraidē 1. martā 9:00-17:30, piekļuve no makroekonomika.lv.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: "2012. gada sākums ir piemērots laiks, lai palūkotos atpakaļ uz to ekonomikas politikas ceļu, kādu Latvija veikusi iepriekšējos trijos gados. Ir atjaunota ārējā konkurētspēja un eksporta izaugsme, tautsaimniecība pēc strauja krituma atjaunojusies "V" veidā. Šis ir arī labs laiks apkopot mācības, ko devusi ekonomikas pārkaršana, neuzturamu budžeta izdevumu mazināšanas pasākumi, kā arī izmantotās un neizmantotās iespējas veicināt izaugsmi šādos apstākļos."
Seminārā piedalīsies Eiropas Komisijas DG ECFIN ģenerāldirektors Marko Buti, LR premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī virkne EK, SVF, finanšu sektora un akadēmiskas ievirzes ekonomistu.
Seminārā tiks izskatīti krīzes un tautsaimniecības pārmaiņu jautājumi, kā arī ekonomiskās politikas problēmas. Paneļdiskusijas sniegs ieskatu pārmaiņu politiskajos aspektos, Eiropas perspektīvā analizēs gūtās mācības, kā arī aplūkos Latvijas nākotnes perspektīvas.
2000.–2007. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija visstraujākā ES. Tomēr šajā uzplaukuma periodā izveidojās arī liela nelīdzsvarotība. 2008.–2009. gadā šī nelīdzsvarotība Latvijā izraisīja viskrasāko tautsaimniecības sarukumu ES, būtiski samazinoties nodarbinātībai un atalgojumam.
Lai pārvarētu krīzi, 2008. gada decembrī Latvija panāca vienošanos ar ES un SVF par finansiālās palīdzības programmu, un 2009. gada 20. janvārī sākās ES maksājumu bilances atbalsta programma Latvijai. Valsts pārvaldes iestādes un starptautiskie aizdevēji vienojās par korekciju programmu, saglabājot valūtas kursa kārtību un pamatojoties uz fiskālo konsolidāciju, finanšu sektora stabilizēšanu, strukturālām reformām un sociālās drošības sistēmas nostiprināšanu.
Neraugoties uz spēcīgo skepsi, 2010.–2011. gadā Latvijas tautsaimniecībā izaugsme atjaunojās straujāk, nekā daudzi gaidīja. Kopš 2010. gada oktobra finansējums maksājumu bilances stabilizēšanai vairs nav nepieciešams. 2011. gada jūnijā – ievērojami agrāk nekā bija paredzēts – valdība atjaunoja savu darbību starptautiskajos vērtspapīru tirgos. 2012. gada janvārī atbalsta programma sekmīgi tika pabeigta.
Lai gan Latvija tagad "var stāvēt pati uz savām kājām", ir jāpabeidz fiskālā konsolidācija, kā arī jāsamazina strukturālais bezdarbs un jāturpina veikt turpmākās strukturālās reformas, lai nosargātu stabilu ekonomikas izaugsmi ekonomiski tik trauksmainajā laikā Eiropā un visā pasaulē.