Publicēts: 04.12.1998. Aktualizēts: 14.01.2011.

Rīgā 1998. gada 4. decembrī

Naudai piemīt ne tikai materiāla vērtība vien. Laika gaitā tā kļūst par tautas vēstures liecinieci. Ne reti - arī par nacionālā lepnuma izpausmi. Jubilejas monētas kā īpašs naudas veids ir arī lieliski mākslas darbi. Tuvojoties gadu tūkstošu mijai, Lielbritānijas Karaliskā naudas kaltuve organizē starptautisku monētu programmu, kurā uzaicinātas piedalīties 15 valstis no dažādiem pasaules reģioniem. Tajā skaitā arī Latvija. Programmas galvenais nosacījums - monētai jābūt unikālai valsts naudas vēsturē, ar vēl nebijušu tēlu, formu vai nominālvērtību.

Gatavojoties programmai, Latvijas Banka organizēja ideju konkursu, kurā aicināja piedalīties visus, kas vēlas dot savu ieguldījumu Latvijas naudas izveidē. Idejas bija jāiesniedz apraksta vai zīmējuma formā. Šobrīd darbi ir iesniegti un novērtēti un konkurss - noslēdzies.

 

Cilvēku atsaucība konkursam bija liela - noteiktajā laikā idejas zīmējuma, skices vai apraksta veidā bija pieteikuši 175 dalībnieki. Daudzi iesniedza divus trīs vai pat vairāk darbus. Ļoti priecēja tas, ka šis ne tikai bija iecerēts, bet tiešām kļuva par pirmo visas tautas konkursu naudas radīšanā - idejas saņēmām vai no katra Latvijas rajona. Īpaša interese par naudu un tās māksliniecisko pusi bijusi Rēzeknes, Limbažu, Cēsu un Jelgavas rajonā, bet visplašāk pārstāvēta Rīga un Rīgas rajons. Darbus vērtēja žūrijas komisija: mākslas zinātniece Ramona Umblija, mākslinieki Ilmārs Blumbergs, Gunārs Lūsis un Laimonis Šēnbergs, arhitekts Modris Ģelzis un Latvijas Bankas vadības pārstāvji.

Žūrijas uzdevums nebija viegls, jo oriģinālu un reizē interesantu ideju - kā jau konkursa nolikumā noteikts - netrūka gan monētas formas, gan nominālvērtības, gan sižeta un pat materiāla meklējumos. Minēsim kaut divpadsmitskaldni, sastāvošu no divpadsmit pamīšus kārtotiem zelta un sudraba piecstūriem, vai monētu, kas satur citas, būtiskus Latvijas laikmetus pārstāvošas, monētas, vai divtūkstoš Rīgas pussantīmus. Sižetiski saistošas bija idejas, kurās Latvija saredzēta kā nākotnes, kā nākamās tūkstošgades valsts. Piemēram, kādā no darbiem Latvija rādīta kā vienotās Eiropas sastāvdaļa un tās kontūras izceltas kopējā Eiropas kartē.

Un tā starp daudziem tradicionālākiem priekšlikumiem un ne mazums līdzvērtīgi interesantiem žūrijas komisija atlasīja piecus, kuriem piešķiramas konkursā paredzētās prēmijas 150 latu apmērā. Tās saņems:

- Maija Bārzdiņa no Cēsu rajona Taurenes pagasta,
- Vilis Bukša no Balviem,
- Māris Jurjāns no Artilērijas ielas Rīgā,
- Haralds Ojārs Siliņš no Liepājas rajona Aizputes pagasta,
- Ivars Turovskis no Remīnes ielas Rīgā.

Tuvākajā laikā tiks lemts par iespēju izmantot kādu no prēmētajām idejām monētas kalšanā. Ja kādai no idejām būs lemts pārtapt metālā, tad tās autors saņems 250 latu papildprēmiju. Cerams, ka kaltuve varēs sākt darbu pie monētas nākamā gada pirmajā pusē un mēs to varēsim izmantot kā dāvanu nākamajā - gadu, gadsimtu un gadu tūkstošu mijā.