Publicēts: 13.11.1998. Aktualizēts: 14.01.2011.

Rīgā 1998. gada 13. novembrī

Latvijas Banka laidusi apgrozībā zelta naudu - 100 latu tīra zelta monētu. Šī ir pirmā zelta apgrozības monēta neatkarīgās Latvijas Republikas vēsturē.
Iepazīstinām Jūs ar jauno monētu, kā arī sniedzam atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar zelta lata laišanu apgrozībā.

Ar ko šī monēta ir īpaša?
Pasaulē visvairāk zelta monētas kaltas no 900. raudzes zelta, izplatīts arī standarts 9162/3. Jaunā 100 latu monēta kalta no tīra zelta, tās raudze ir 999. Tas nozīmē, ka piemaisījumi zeltam ir mazāki par vienu tūkstošdaļu. Šie piemaisījumi nav piekausēti, bet palikuši zeltā tā rafinēšanas procesā.

Kāpēc monētai ir dubulta vērtība?
Monēta ir Latvijas Bankas naudas zīme, un tās nominālvērtība ir 100 latu. Tas ir, tieši par tādu summu Jūs varat un vienmēr varēsit saņemt preces vai pakalpojumus. Taču arī monētas zelta satura vērtība pēc pašreizējām zelta cenām ir tuva 100 latiem. Zelts ir pasaulē vispāratzīts vērtības mērs jau gadsimtiem ilgi, un, lai gan tā nozīme modernajā finanšu pasaulē ir mazinājusies un tā cena ir svārstīga, joprojām daudzi dod priekšroku zeltam kā uzkrāšanas līdzeklim. Tātad - ja Jūs nolemjat zelta simtnieku uzglabāt, tas nozīmē, ka Jūs uzglabāsit, no vienas puses, simts latu naudas zīmi, no otras, - noteiktu daudzumu (16.2 g) zelta kā dārgmetāla. Zelta cena pasaulē var gan augt, gan dilt, un gadījumā, ja tā cena dārgmetālu tirgū kāpj, monētas zelta saturs var kļūt arī vērtīgāks par 100 latiem. Tātad monēta ir vērtība, kas nezudīs pat globālu satricinājumu gadījumā.

Kā iegūt monētu?
100 latu monētas ir laistas apgrozībā un ir pieejamas Latvijas Bankā un komercbankās. Jaunā 100 latu zelta monēta ir apgrozības, nevis jubilejas monēta, un tie, kuri vēlas, bankās to var saņemt, samainot pret 100 latiem citās naudaszīmēs, noņemot skaidru naudu no rēķina, utt. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, tātad to varat lietot pirkumiem un citiem tēriņiem, uzglabāt vai bankās samainīt citās naudas zīmēs, ja rodas tāda vajadzība.

Kas ir monētas autori?
Monētas grafiskā dizaina konkursā uzvarēja māksliniece Sandra Belsone, monētas formu veidojis tēlnieks Jānis Strupulis.

Kur kalti simtnieki?
100 latu zelta apgrozības monētu kalējs tika izvēlēts konkursa kārtībā. Uzvarēja Somijas monētu kaltuve "Rahapaja Oy", ar kuru Latvijas Bankai jau bijusi sadarbība. Tā kala pirmo Latvijas jubilejas naudu - valsts 75. gadadienai veltīto monētu sēriju, tai skaitā zelta simts latu monētu. Šogad, mūsu valsts 80. gadadienā, kaltuve nokalusi Latvijai otru - tīra zelta - simtnieku.

Kāpēc izvēlēts 100 latu nomināls?
Dārgmetāla saturs monētā ir iespējami tuvs tās nominālvērtībai. 100 latu ir piemērotākā šādas monētas nominālvērtība, jo 100 latiem atbilst apmēram 16 grami zelta, un tas ir labs svars monētai. Monētas svars un izmērs ir ne par lielu, ne par mazu. Tas padara monētu ērtu lietošanai, bet reizē arī pietiekami svarīgu, lai apliecinātu tās vērtību, īpašniekam turot to rokās vai makā.

Ar ko atšķiras apgrozības monēta no jubilejas monētas?
Jaunā monēta ir apgrozības monēta, un apgrozības monētu primārais uzdevums ir kalpot kā maksāšanas un uzkrāšanas līdzeklim. Ar jubilejas monētām tā nav. Lai gan Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā, tās cilvēki galvenokārt iegādā kā mākslas priekšmetus, kā skaistas dāvanas, kā kolekciju priekšmetus. Jubilejas monētas parasti var iegādāties par cenu, kas, iespējams, pat krietni pārsniedz to nominālvērtību. Un jubilejas monētās dārgmetāla saturs parasti ir stipri zem nominālvērtības, proti, zelts vai sudrabs tajās izmantots ne tik daudz materiālās vērtības apliecināšanai, cik kvalitātes un skaista dizaina nodrošināšanai.

Kur vēl mūsdienu pasaulē kaļ tīra zelta monētas?
Kad cilvēki vēlas iegādāt ko lielisku, kas nozīmē stabilitāti un mūžīgu vērtību, laba iespēja ir tīra dārgmetāla monētas. Tīra dārgmetāla jeb dārgmetāla stieņu monētas mūsdienās kaltas ASV (zeltā un sudrabā), Austrālijā (zeltā, platīnā un sudrabā), Austrijā (zeltā), Dienvidāfrikā (zeltā), Kanādā (zeltā, platīnā un sudrabā), Lielbritānijā (zeltā un platīnā). Īpašu popularitāti iemantojusi Kanādas karaliskās monētu kaltuves piecos izmēros kaltā "Zelta kļavas lapa".

Vai 100 latu monētas varēs viltot?
Monētas kalums ir kvalitatīvs, un zeltam ir īpaši viegli atšķirama krāsa. Tomēr, tikai pazīstot naudu, jūs sevi varat pasargāt no viltojumiem. Tādēļ, saņemot zelta simtlatnieku, pārbaudiet, vai monētas aizmugurē skaidri redzams monētas svara un raudzes apliecinājums sīkiem burtiem un cipariem: 16.2 g Au 999. Pievērsiet uzmanību monētas jostai, kurā jābūt pamīšus kārtotiem 3 gludiem un 3 vertikāli rievotiem posmiem. Jāpiebilst, ka mūsdienu pasaulē zelta naudas viltošana ir ārkārtīgi reta parādība, un arī atjaunotajā Latvijas Republikā līdz šim nav atklāta neviena viltota dārgmetāla - ne zelta, ne sudraba - lata monēta.