Publicēts: 04.06.1999. Aktualizēts: 14.01.2011.

Rīgā 1999. gada 4. jūnijā

* *

Vēlamies Jūs informēt par Latvijas Bankas akciju "Rīgas laiks monētās", kura šovasar noritēs vairākās Latvijas pilsētās plašu sarīkojumu ietvaros.

Naudas vēsture ir reizē arī stāsts par pilsētām un valstīm tās darināšanas laikā. Bet nauda - jubilejas monētas - ir arī līdzeklis, ar kuru īpašā, saturiski un mākslinieciskā ietērpa ziņā koncentrētā veidā atklāt veselus gadsimtus. Tuvojoties Rīgas astoņsimtgades svinībām, Latvijas Banka atgādina Latvijas iedzīvotājiem un viesiem galvaspilsētas vēsturi, liekot par to runāt naudai. Jau pirms gada, uz Dziesmu un deju svētku laiku, bija nokalta Rīgas astoņsimtgadei veltītā sudraba 10 latu monētu sērija. Sērijas astoņas monētas rāda notikumus, personas un vietas, kas gadsimtu gaitā Rīgai bijušas visnozīmīgākās.

Latvijas Banka šogad un turpmākos Rīgas jubilejas gadus turpinās iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus un viesus ar Rīgas laiku arī senlaiku naudā - dažādu pilsētas valdnieku laikos kaltām dažādu nosaukumu monētām. Pirms gada Doma laukumā celtajā "Kalēja namiņā" Mārtiņš Mikāns no Mikāna zeltkaļa darbnīcas gluži tai pašā tehnikā kā pirms piecsimt gadiem darināja Voltera fon Pletenberga laika Rīgas zelta guldeņu atveidus varā, kurus varēja saņemt katrs garāmgājējs - turklāt katram tūkstošajam rindā stāvētājam tika pa sudraba guldenim. Dažās dienās kalējs Mārtiņš dabūja cilāt veseri vairāk nekā seštūkstoš reižu. Rindā stāvētājiem pirmkārt bija interesants pats dzīvais naudas kalšanas process un iespēja iegūt "siltu" monētiņu. Turklāt "Kalēja namiņā" bija apskatāmas arī programmas "Rīgai - 800" monētas, saņemami informatīvi materiāli un atbildes uz interesējošiem jautājumiem no Latvijas Bankas monētu speciālistiem.

Šogad kalējs Mārtiņš radīs Rīgas brīvpilsētas vērdiņu, kura oriģināls kalts Rīgā 1565. gadā. Vēsturiski vērdiņa kalšanas sākumi saistīti ar Livonijas mestra Voltera fon Pletenberga un Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes laikā, 16. gs. sākumā, veikto naudas reformu, kad (1515) sāka kalt jaunus maksāšanas līdzekļus - sudraba mārkas un vērdiņus. Pēdējo vērtība bija ceturtdaļmārka, ar ko saistīta arī vērdiņa vārda izcelsme - tas nāk no viduslejasvācu "verdink" ar nozīmi 'ceturtdaļa'. Vērdiņus pēc Rīgas brīvpilsētas perioda (1561-1581) vairs nekala, bet vērdiņa vārds atgriezās dzīvē gan zviedru laikos, gan XIX gadsimtā, cara un rubļa valdīšanas laikos, kad tautas valodā vērdiņa nosaukumu guva monēta pusotras kapeikas vērtībā. Šodien gandrīz ikviens Latvijā zina vērdiņu no Kārļa Skalbes pasakas par pirtnieku Ansi, no tautasdziesmām un citas folkloras.

"Kalēja namiņā" šogad varēsit iegriezties:
- 5. jūnijā, ikgadējā gadatirgus laikā, Brīvdabas muzejā,
- 22. jūnijā Zāļu tirgus ietvaros Rīgā, Doma laukumā,
- 23. jūlijā Cēsu pilsētas svētkos,
- 24. jūlijā Tukuma pilsētas svētkos,
- iespējams, vēl kādu reizi.

Esat laipni gaidīti!