Publicēts: 06.04.1999. Aktualizēts: 05.02.2011.

Latvijas Bankas speciālisti veic kredītiestāžu un savu informācijas sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai banku sistēma kopumā informātikas jomā tiek pienācīgi gatavota darbam atbilstoši 2000. gada prasībām. Kā zināms, 2000. gads atsevišķām datorsistēmām var radīt problēmas, jo ne visi datortehnikas ražotāji un programmu veidotāji "iemācījuši" tehnikai un programmām, ka nākamgad gada skaitlī mainās visi četri tā cipari. 2000. gada vietā dažviet varētu tikt uzrādīts 1900. gads, datori varētu "nesaprast", ka 2000. gads ir garais gads.

Latvijas Bankā ir izveidota 2000. gada problēmas risinājuma koordinācijas darba grupa, kuras vadītājs ir Latvijas Bankas padomes loceklis A. Sautiņš. Viņš arī pārstāv banku sistēmu līdzīgā Latvijas Republikas valdības sastādītā darba grupā, kuras vadītājs ir Latvijas Republikas satiksmes ministrs A. Gorbunovs.

Latvijas Banka ir veikusi attiecīgas pārbaudes vairāk nekā desmit bankās, ir gandrīz pilnībā auditētas Latvijas Bankai piederošās sistēmas, tiek kontrolēts starpbanku sektors. Pagaidām nav atklāts nekas tāds, kas radītu nopietnas bažas par Latvijas banku sistēmas darba spējām 2000. gadā.

Pēc A. Sautiņa teiktā, tas gan nenozīmē, ka banku vadītāji un informācijas sistēmu speciālisti var aizmirst par šo problēmu, tieši otrādi, ir jāturpina vispusīga analīze un savstarpēji jāapmainās ar informāciju un secinājumiem. Nesen notikušajā kredītiestāžu informācijas sistēmu vadītāju sanāksmē panākta vienošanās, ka informācijas koordinēšanai varētu tikt izveidota Internet lappušu sasaiste, kurai pieejas adreses būs atrodamas Latvijas Bankas Internet mājas lapā (/images/img_lb). Centrālā banka 2000. gada problēmai veltīto informācijas kopu savā mājas lapā jau ievietojusi. Šī lappušu sasaiste būs viena no iespējām, kā par savas bankas drošību vairāk informācijas varēs gūt arī tās klienti.

Latvijas Bankas darba grupa strādā nepārtraukti un vismaz reizi mēnesī apkopo pētījumu rezultātus. Centrālajā bankā un tās filiālēs Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē tiek apzinātas un pārbaudītas gan visas informācijas sistēmas, ieskaitot iegādāto programmatūru, tehnisko nodrošinājumu un pašu radītās sistēmas, gan arī citas ar 2000. gada problēmu varbūtēji saistītas iekārtas - telefonu centrāles, naudas zīmju skaitīšanas un pārbaudes mašīnas, bankas drošības sistēmas u.c. Izmantojot speciālu programmatūru, jau pārbaudīts ikviens serveris un pat ikviens personālais dators, lai savāktu iespējami pilnīgu informāciju par to gatavību darbam 2000. gadā. Pārbaudēm līdz šim nav atvēlēti papildu līdzekļi, nepieciešamās nomaiņas un labojumi tiek veikti tā budžeta ietvaros, kas katru gadu atvēlēts novecojušās tehnikas un programmatūras nomaiņai pret jaunām izstrādnēm.

Līdzvērtīgas pārbaudes pašlaik rit vai vēl gaidāmas ikvienā bankā. Pastāvīgi tās veic attiecīgo kredītiestāžu informācijas sistēmu speciālisti vai viņu pieaicināti konsultanti. Pārbaudes īsteno arī Latvijas Banka kredītiestāžu uzraudzības ietvaros, un to rezultāti tiek darīti zināmi banku vadībai. Kaut arī tehniskas problēmas vispirms ir katras bankas pašas atbildība, Latvijas Banka ir un būs ieinteresēta, lai arī nākamā gada 1. janvārī naudas darījumi ar Latvijas bankām noritētu bez problēmām.

Latvijas Banka un Latvijas Komercbanku asociācija uzskata, ka 2000. gada varbūtējā datorproblēma tiks laikus atklāta un novērsta ikvienā bankā, jo tās saņēmušas visai bagātīgu metodisko materiālu ar ieteikumiem, kas un kā būtu darāms. Viss atkarīgs tikai no banku vadītāju vēlmes veikt šo darbu un atvēlēt tam nepieciešamos līdzekļus.

Diemžēl nav izslēgts, ka 2000. gada datorproblēma varētu tikt izmantota kā viens no kārtējiem paņēmieniem banku negodīgas konkurences cīņā, lai radītu ažiotāžu ap kādu konkurentu. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons brīdinājis kolēģus, ka gadu mijā īpaši jārūpējas par karšu automātu funkcionēšanu un nodrošināšanu ar skaidru naudu, jo tās trūkums varētu tikt pārprasts un uztverts par neesošas trauksmes signālu.

Latvijas Banka turpinās sadarbību ar Latvijas Centrālo depozitāriju, Rīgas Fondu biržu, Vērtspapīru tirgus komisiju, Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju un maksājumu karšu centriem, lai nepieļautu 2000. gada datorproblēmas ietekmi uz Latvijas finanšu tirgu.