Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2000. gada 11. oktobrī

Laika posmā no 1999. gada 1. oktobra līdz 2000. gada 1. oktobrim apgrozībā  esošās  skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 15% un šī gada 1. oktobrī veidoja 452.9 milj. latu.

429 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 11%, Ls 10 - 19%, Ls 20 - 34%, Ls 50 - 12%, Ls 100 - 17%, Ls 500 - 7%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 28% (bimetāla divlatnieki - 20%, citi - 8%), Ls 1 - 31%, Ls 0.50 - 15%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 9 milj. banknošu, Ls 10 - 8 milj., Ls 20 - 7 milj., Ls 50 - 1 milj., Ls 100 - 723 tūkst., Ls 500 - 61 tūkst. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 63 un 35 milj., bet 50 santīmu monētas - 7 milj., Ls 1 - 7.5 miljoni, Ls 2 - 3.4 milj. Apgrozībā laisti arī 15 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 5, Ls 10 un Ls 50 naudas zīmju daudzums gada laikā nedaudz sarucis - attiecīgi par 0.5%, 0.3% un 1.5%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 20 - par 26%, Ls 100 - par 33%, Ls 500 - par 125%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā