Rīgā 2001. gada 15. novembrī
Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē nolēma mainīt banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes. Refinansēšanas un lombarda kredīta likmes palika iepriekšējās. Lēmums stāsies spēkā ar 2001. gada 19. novembri.
Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas procentu likme - 3.5% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
- septiņām dienām - 3.0% gadā (iepriekš 1.5%),
- četrpadsmit dienām - 3.25% gadā (iepriekš 1.75%);
- lombarda kredīta procentu likmes:
- līdz 10 dienām - 5.5% gadā,
- 11.-20. dienā - 6.5% gadā,
- sākot no 21. dienas - 7.5% gadā.
Latvijas Bankas termiņnoguldījumu likmes kalpo par starpbanku naudas tirgus procentu likmju zemākā līmeņa indikatoru. 2001. gadā dinamiskās ekonomiskās attīstības, straujā kreditēšanas apjomu pieauguma un augoša pieprasījuma pēc latiem rezultātā starpbanku noguldījumu procentu likmes ir bijušas augstākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt Latvijas Bankas termiņnoguldījumu likmes gada laikā netika mainītas. Līdz ar to tās kļuva neadekvātas starpbanku tirgus likmēm, un pat likviditātes pārpalikuma brīžos bankas praktiski neizmantoja šo noguldījuma iespēju. Paaugstinot termiņnoguldījumu likmju līmeni līdz 3% noguldījumiem ar termiņu uz nedēļu un līdz 3.25% noguldījumiem ar termiņu uz divām nedēļām, Latvijas Banka veicina šī instrumenta izmantošanu, kā arī stimulē naudas tirgus likmju svārstību samazināšanos.
Latvijas Bankas padome samazināja rezervju normu LR reģistrētajām bankām un ārvalstu banku filiālēm no 6% uz 5%. Lēmums stāsies spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.
Rezervju prasībām Latvijas finanšu sistēmā joprojām ir nozīmīga loma naudas piedāvājuma regulēšanā. Rezervju prasību izpilde nodrošina zināmu stabilitāti naudas pieprasījumā, kā arī veicina atklātā tirgus operāciju (repo, valūtas mijmaiņas darījumu, otrreizējā tirgus operāciju) efektivitāti.
Viens no priekšnosacījumiem Latvijas integrācijai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) ir monetārās politikas normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) normām. EMS dalībvalstu kredītiestādēm ECB ir noteikusi rezervju normu 2% līmenī. Līdz ar to viens no Latvijas Bankas veicamajiem uzdevumiem ir virzība uz ECB noteikto rezervju prasību normas līmeni. Pakāpenisku rezervju prasību tuvināšanu ECB noteiktajam līmenim Latvijas Banka veic ik gadu - 1999. gada 1. decembrī un 2000. gada 1. decembrī rezervju norma tika samazināta attiecīgi no 8% uz 7% un no 7% uz 6%. Jāatzīmē arī tas, ka 2002. gada 1. janvārī stāsies spēkā "Banku minimālo rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumi", kas tuvināti ECB minimālo rezervju prasību piemērošanas noteikumiem.
Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu no 2001. gada 1. decembra vairs neveikt ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsoles, kas tika uzsāktas 2000. gada 15. aprīlī.
Ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsoles ir veicinājušas Latvijas finanšu tirgus attīstību un pilnveidošanos, kā arī ilgtermiņa procentu likmju samazinājumu pēdējā gada laikā. Ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumi deva bankām iespēju saņemt garāka termiņa finanšu resursus, kas ļāva tām precīzāk sabalansēt savu aktīvu un pasīvu termiņu struktūru. Šo darījumu ieviešana veicināja ilgtermiņa kreditēšanas strauju attīstību. Banku izsniegtie ilgtermiņa kredīti rezidentiem 2001. gada augustā ir pieauguši par 52.5%, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu. Taču pašlaik arvien pieaugošās ārvalstu investīcijas un ar to saistītā ilgtermiņā kapitāla ieplūde, kā arī citu finanšu tirgus instrumentu attīstība bankām paver plašas iespējas ilgtermiņa resursu piesaistē. 2000. gadā ārvalstu tiešo investīciju atlikums Latvijā ir pieaudzis par 229.1 milj. latu un 2001. gada 1. pusgadā vēl par 94.7 milj. latu. Būtisks kāpums ir vērojams arī parāda vērtspapīru tirgū, korporatīvo parādzīmju (Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Merita Bank Ltd., Nordic Investment Bank u.c.) emisiju rezultātā sekmīgi piesaistot ilgtermiņa latu resursus.
Līdz ar to Latvijas Banka uzskata, ka tās mērķis, ieviešot ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsoles, ir sasniegts.
Latvijas Bankas padome veica grozījumus "Latvijas Bankas organizētās vērtspapīru norēķinu sistēmas noteikumos" (stājas spēkā 01.12.2001.) un ''Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos'' (stājas spēkā 15.12.2001.), kā arī apstiprināja "Aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumus valūtas maiņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)".
Grozījumi "Latvijas Bankas organizētās vērtspapīru norēķinu sistēmas noteikumos" veikti, lai nodrošinātu iespēju Finansu un kapitāla tirgus komisijai kļūt par Latvijas Bankas organizētās vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku.
Grozījumi ''Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos'' veikti divu iemeslu dēļ.
1) Valūtas maiņas uzņēmumi Rīgā piedāvā jaunu pakalpojumu - valūtas iegādi pēc iepriekšēja pasūtījuma. Sniedzot šo pakalpojumu, netiek pārkāptas Latvijas Republikas likumdošanas aktu un citu normatīvo dokumentu prasības, tomēr šāds pakalpojums ir saistīts ar pārāk augstu risku, lai to sniegtu valūtas maiņas uzņēmumi. Līdz ar to noteikumos paredzēts, ka uzņēmumam jānodrošina valūtas pirkšanas un pārdošanas darījuma tūlītēja izpilde.
2) Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komitejas ieteikumu, Latvijas Banka, izsniedzot vai pārreģistrējot licenci valūtas maiņas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), pievērsīs uzmanību valūtas maiņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieku reputācijas noskaidrošanai.
"Aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumi valūtas maiņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" ir jāņem vērā valūtas maiņas uzņēmumiem, identificējot aizdomīgus finanšu darījumus, lai izvairītos no šādu darījumu veikšanas.
Ieteikumi izstrādāti saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju" un Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību", kas nosaka, ka par neparastu darījumu valūtas maiņas uzņēmumos uzskatāms darījums par summu, kuras ekvivalents ir 5 000 latu un vairāk.