Publicēts: 30.03.2001. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2001. gada 30. martā

Latvijas maksājumu bilance 2000. gada 4. ceturksnī


Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2000. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 40.3 milj. latu un bija 115.8 milj. latu jeb 9.5%  no iekšzemes kopprodukta (1999. gada 4. ceturksnī - 14.8%). Eksporta pieaugumam (14.3%) apsteidzot importa kāpumu (9.4%), preču negatīvā  saldo attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) uzlabojās, lai gan nedaudz pieauga tā absolūtais lielums. Eksporta pieauguma  pārsvars pār importa pieaugumu bija vērojams jau iepriekšējos ceturkšņos, taču 4. ceturksnī tas bija vislielākais. Visvairāk pieauga metālu un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports, un transportlīdzekļu, metālu un to izstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu imports.

Salīdzinājumā ar 2000. gada iepriekšējiem ceturkšņiem maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī pieauga. Šāds pieaugums vērojams katra gada pēdējā ceturksnī, kad, palielinoties iekšzemes pieprasījumam, strauji aug preču imports. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga par 4.3%, bet imports - par 11.0% (galvenokārt mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, minerālie produkti un tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi).

Pakalpojumu pozitīvais saldo bija 53.2 milj. latu un sedza 25.7% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu saldo palielinājās par 8.8 milj. latu, jo uzlabojās pārvadājumu un ceļojumu pakalpojumu saldo. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga par 1.7 milj. latu, jo sniegtie pārvadājumu pakalpojumi pieauga vairāk nekā saņemtie pārvadājumu pakalpojumi. Pieaugot nerezidentu tēriņiem Latvijā un samazinoties Latvijas rezidentu izdevumiem ārvalstīs, ceļojumu pakalpojumu negatīvais saldo samazinājās par 8.5 milj. latu. Citu pakalpojumu saldo 4. ceturksnī nedaudz pasliktinājās.

Ienākumu saldo 4. ceturksnī kļuva pozitīvs un sasniedza 16.9 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 27.2 milj. latu). To noteica gan pieaugošie rezidentu no ārvalstīm gūtie ienākumi, gan nelielie nerezidentu ienākumi no tiešajām investīcijām. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo 4. ceturksnī bija 21.0 milj. latu un sedza 10.2% no preču negatīvā saldo.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2000. gada 4. ceturksnī sedza tekošā konta negatīvo saldo.

Nerezidenti tiešās investīcijas Latvijā palielināja par 83.0 milj. latu. Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas veiktas finanšu starpniecībā un pasta un sakaru jomā. Tiešo investīciju pozitīvais saldo 4. ceturksnī bija 85.5 milj. latu un sedza 73.8% no tekošā konta negatīvā saldo.

Latvijas rezidenti (galvenokārt Latvijas bankas) turpināja palielināt ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros, bet nerezidenti samazināja ieguldījumus Latvijas vērtspapīros, un portfeļieguldījumu konta negatīvais saldo sasniedza 113.7 milj. latu.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 161.8 milj. latu. Līdzekļu ieplūde galvenokārt notika banku sektorā. Latvijas banku piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms palielinājās par 205.1 milj. latu, savukārt Latvijas bankas palielināja noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs (par 54.2 milj. latu). Latvijas bankas 4. ceturksnī samazināja nerezidentiem izsniegto kredītu apjomu par 12.5 milj. latu (samazinot gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aizdevumus) un citus ārvalstu īstermiņa aktīvus (par 12.0 milj. latu). Valdības ārējie ilgtermiņa aizņēmumi 4. ceturksnī palielinājās par 2.5 milj. latu. Uzņēmumu sektors citu ieguldījumu veidā ārējās saistības samazināja par 9.4 milj. latu, atmaksājot ilgtermiņa un īstermiņa ārējos aizdevumus, bet ārējos aktīvus palielināja par 3.5 milj. latu.

Latvijā 4. ceturksnī ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, tāpēc maksājumu bilance bija pozitīva. Rezerves aktīvi palielinājās par 6.3 milj. latu, un Latvijas Banka atmaksāja daļu SVF kredīta.


Latvijas maksājumu bilance 2000. gadā

2000. gadā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo samazinājās par 79.0 milj. latu un bija 296.0 milj. latu jeb 6.8% no IKP (1999. gadā - 9.6%). Visu tekošā konta posteņu saldo attiecībā pret IKP uzlabojās. Lai gan preču negatīvais saldo pieauga (par 45.7 milj. latu), preču eksporta pieaugumam (12.6%) apsteidzot importa pieaugumu (10.9%), nedaudz uzlabojās arī preču negatīvais saldo attiecībā pret IKP.

Uzlabojoties visu pakalpojumu grupu saldo (kopumā par 77.1 milj. latu), pakalpojumu pozitīvais saldo sasniedza 273.7 milj. latu un sedza 42.5% no negatīvā preču saldo. Sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums apsteidza saņemto pakalpojumu apjoma kāpumu.

Ienākumu saldo kļuva pozitīvs (15.8 milj. latu). To noteica gan rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu pieaugums, gan nelielie nerezidentu ienākumi no tiešajām investīcijām Latvijā sakarā ar 1999. gada zaudējumiem nebanku sektorā. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sasniedza 58.4 milj. latu un sedza 9.1% no preču negatīvā  saldo.

Tiešo investīciju pozitīvais saldo sasniedza 242.3 milj. latu un sedza 81.8% no tekošā konta negatīvā saldo. Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (203.5 milj. latu), bet citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 261.5 milj. latu.

Ilgtermiņa kapitāla ieplūde pilnībā sedza tekošā konta negatīvo saldo. Savukārt Latvijas rezidentu ārējie īstermiņa ieguldījumi bija vienādi ar nerezidentu īstermiņa ieguldījumiem Latvijā.

Latvijā 2000. gadā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai. Rezerves aktīvi palielinājās par 9.9 milj. latu.


Latvijas maksājumu bilance
(tūkstošos latu)

 

2000. gads

Postenis

 

1. cet. *

2. cet. *

3. cet. *

4. cet.

 

 

 

 

 

 

TEKOŠAIS KONTS

-296 035

-40 655

-76 116

-63 453

-115 812

  Preces

-644 034

-111 579

-157 865

-167 704

-206 886

    Kredīts (eksports)

1 248 465

296 341

316 229

311 235

324 660

    Debets (imports)

-1 892 499

-407 920

-474 094

-478 938

-531 546

  Pakalpojumi

273 727

77 012

76 234

67 313

53 168

    Kredīts (eksports)

735 097

174 126

191 675

191 923

177 372

    Debets (imports)

-461 370

-97 114

-115 441

-124 610

-124 204

  Ienākumi

15 842

-16 395

-6 386

21 749

16 873

    Kredīts

131 121

23 203

32 321

34 006

41 590

    Debets

-115 280

-39 598

-38 707

-12 257

-24 717

  Kārtējie pārvedumi (transferti)

58 430

10 307

11 902

15 189

21 033

    Kredīts

122 458

25 329

24 286

33 836

39 007

    Debets

-64 028

-15 022

-12 384

-18 647

-17 974

 

 

 

 

 

 

KAPITĀLA KONTS

12 728

3 000

4 826

2 866

2 037

    Kredīts

18 276

3 563

5 094

3 454

6 164

    Debets

-5 547

-563

-268

-588

-4 128

 

 

 

 

 

 

FINANŠU KONTS

290 360

41 566

63 227

58 193

127 374

  Tiešās investīcijas

242 294

57 709

52 016

47 079

85 490

    Ārvalstīs

-4 707

-2 138

-2 340

-2 739

2 510

    Latvijā

247 001

59 847

54 356

49 817

82 980

  Portfeļieguldījumi

-203 505

-60 131

1 645

-31 318

-113 700

    Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-209 660

-70 861

-2 784

-38 243

-97 772

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

-24 525

-3 107

-1 036

-4 923

-15 459

      Parāda vērtspapīri

-185 135

-67 754

-1 748

-33 321

-82 313

        Obligācijas un parādzīmes

-203 763

-79 681

-16 314

-33 482

-74 286

        Naudas tirgus instrumenti

17 288

11 922

14 950

-271

-9 313

        Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi)

1 340

5

-384

433

1 286

    Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

6 156

10 730

4 429

6 925

-15 928

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

-4 616

3 919

4 349

-3 180

-9 704

      Parāda vērtspapīri

10 771

6 811

79

10 105

-6 224

        Obligācijas un parādzīmes

14 305

6 843

2 416

11 290

-6 245

        Naudas tirgus instrumenti

-3 380

14

-2 329

-1 085

21

        Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi)

-154

-46

-8

-100

0

  Citi ieguldījumi

261 504

57 163

-2 237

44 731

161 846

    Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-208 816

-50 668

-87 467

-36 014

-34 667

      Monetārās iestādes

13 586

13 334

1 473

824

-2 045

      Valdība

-230

-619

356

-578

610

      Bankas

-226 890

-65 166

-91 728

-40 291

-29 705

      Citi sektori

4 718

1 782

2 432

4 031

-3 527

    Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

470 320

107 832

85 230

80 746

196 513

      Monetārās iestādes

-3 143

-2 269

-1 637

-2 287

3 050

      Valdība

-4 646

-351

-567

-6 192

2 464

      Bankas

441 452

100 868

56 695

83 523

200 365

      Citi sektori

36 657

9 583

30 740

5 701

-9 367

 

 

 

 

 

 

REZERVES AKTĪVI

-9 933

-13 176

11 803

-2 299

-6 262

 

 

 

 

 

 

NOVIRZE

-7 053

-3 911

8 062

2 394

-13 599

* Dati ir precizēti.