Rīgā 2002. gada 11. jūlijā
Latvijas Banka starptautiskas monētu programmas "Hanzas pilsētas" ietvaros laidusi apgrozībā Kuldīgai veltītu jaunu jubilejas monētu. Latvijā monētas iespējams iegādāties Latvijas Bankā un citās ierastās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās - bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā "Rīga".
Kuldīgai veltītā 1 lata sudraba jubilejas monēta nokalta tās 760. jubilejas priekšvakarā. Kuldīga ir viena no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām un trešā, kas līdzīgi kā pirms diviem gadiem Ventspils un pirms gada - Cēsis, jubilejai veltītajos svētkos ieguvusi savu monētu. Latvijas Banka, uzklausot pārējo Hanzas pilsētu (Latvijā tādas bija astoņas - Rīga, Ventspils, Cēsis, Kuldīga, Straupe, Limbaži, Valmiera un Koknese) ieceres un vēlmes, paredz turpināt līdzdalību minētajā monētu programmā ar jaunām monētām.
Monētas tirāža - 25 000 monētu, 3 000 no tām tiks piedāvātas Latvijā.
Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Kuldīgai.
Jau IX gs. blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne. Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna krustnešu 1242. gadā uzsākto mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts Kuldīgas vārds (Goldingen). XIV gs. blakus pilij izveidojās pilsēta, kas kļuva par Hanzas savienības locekli un 1596.-1616. gadā bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. XV gs. 2. pusē un XVI gs. sākumā rosīgāka kļuva pilsētas ekonomiskā dzīve, kas vislielāko uzplaukumu piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1682), kad kuģi no Kuldīgas ostas devās braucienos uz Rietumeiropu. Kuldīgai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģu būvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas-Zviedrijas (1653-1667) un Ziemeļu (1700-1721) kara laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem. Kuldīga ir pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu. Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas vēsturiskais centrs (XIII-XIX gs.), kur senajā koka un mūra apbūvē vērojama vienlaidu arhitektūras radītā ainaviskā vienotība. Kuldīgas centrā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Kuldīgas senpilsēta. Arhitektūras pieminekļi ir Kuldīgas pils sarga mājiņa, Hercoga aptiekas ēka, Sv. Katrīnas baznīca, Pils ūdensdzirnavas, Sv. Trīsvienības baznīca, tilts pār Ventu, Pētera kapu kapličas zvanu tornis un daudzas dzīvojamās ēkas. Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienota XVIII un XIX gs. koka apbūve. Savukārt Kuldīgas pilsdrupas pilsētas parkā - vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.