Publicēts: 29.09.2003. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2003. gada 29. septembrī

Latvijas Bankas padome 2003. gada janvārī apstiprināja "Parādnieku reģistra noteikumus" (tālāk tekstā - noteikumi), saskaņā ar kuriem izveidots Parādnieku reģistrs, kas darbu sāka 2003. gada 2. jūnijā. Parādnieku reģistra dalībnieces ir visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles (tālāk tekstā - bankas). Parādnieku reģistrs ir Latvijas Bankas informācijas sistēma, kur tiek vākta, centralizēti uzkrāta un pastāvīgi glabāta banku sniegtā informācija par banku parādniekiem un tiem izsniegtajiem kredītiem. Parādnieku reģistru iespējams sekmīgi izveidot tāpēc, ka Latvijas Bankai ir laba pieredze ar bankām kopīgu tehnoloģiski sarežģītu informācijas sistēmu ieviešanā (Elektroniskā klīringa sistēma, Starpbanku automatizētā maksājumu sistēma u.c.), kas drošības ziņā ir salīdzināmas ar Parādnieku reģistru. Gan tehnoloģiski, gan organizatoriski Latvijas Banka spēj nodrošināt informācijas saglabāšanu un konfidencialitāti.

Parādnieku reģistrs veidots, lai bankām sniegtu papildu iespēju novērtēt aizņēmēju kredītrisku, lai atvieglotu un paātrinātu kredītu saņemšanu bankās un paaugstinātu aizņēmēju disciplīnu kredītu atmaksāšanā. Parādnieku reģistra informācija būs pieejama bankām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pašiem parādniekiem.

Vienojoties ar bankām, tika noteikti kritēriji, pēc kuriem banku parādnieki būtu iekļaujami Parādnieku reģistrā, un tie ir iestrādāti noteikumos. Noteikti arī termiņi, kādos jāveic informācijas ievade. Parādnieku reģistrā informāciju ievadīt un grozīt var tikai banku pilnvarotās personas atbilstoši viņu rīcībā esošajiem dokumentiem.

Līdz 2003. gada 1. oktobrim bankām jāievada Parādnieku reģistrā dati par parādniekiem, kuri atbilda noteikumos minētajiem kritērijiem 2003. gada 2. jūnijā. Turpmāk regulāri ievadāma informācija par tiem parādniekiem, kuri atbilst šiem kritērijiem pēc 2003. gada 2. jūnija. Kādi ir šie kritēriji? Bankām jāsniedz Parādnieku reģistram informācija par aizņēmēju un tam izsniegto kredītu, ja aizņēmējs kavē kredītlīgumā noteiktos maksājumus par 60 dienām, ja kopējā kavēto maksājumu summa nav mazāka par 100 latiem, kā arī ja aizņēmējs pārkāpis "Kredītiestāžu likuma" 73. panta prasības, piemēram, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju par savu finansiālo stāvokli, īpašumu vai tā apgrūtinājumiem, un izdarījis citus, pēc bankas vērtējuma, būtiskus kredītlīguma pārkāpumus.

Parādnieku reģistru uztur un informāciju no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde Rīgā, Bezdelīgu ielā 3 (Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā). Latvijas Banka samaksu par Parādnieku reģistra izveidi, uzturēšanu un informācijas sniegšanu neņem. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Latvijas Banka, bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija nedrīkst izpaust trešajām personām ar Parādnieku reģistru saistīto informāciju.

Jebkura fiziskā vai juridiskā persona var saņemt par sevi Parādnieku reģistrā iekļauto informāciju, kā arī informāciju par banku veiktajiem pieprasījumiem par sevi. Lai fiziskā vai juridiskā persona saņemtu Parādnieku reģistrā iekļauto informāciju par sevi:

  • fiziskajai personai jāiesniedz rakstisks iesniegums un jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
  • juridiskās personas pilnvarotajam pārstāvim jāiesniedz rakstisks iesniegums un

  •   a)notariāli apliecināta pilnvara par tiesībām saņemt informāciju no Parādnieku reģistra vai
      b) dokuments, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt juridisko personu bez īpaša pilnvarojuma, kā arī pase vai cits personu apliecinošs dokuments. Iesniegumu veidlapas pieejamas arī Latvijas Bankas interneta lapā, bet tās iesniegt un saņemt informāciju par sevi var, tikai personiski ierodoties Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldē.

 

Informācija tiek izsniegta personiski fiziskajai personai vai juridiskās personas pilnvarotajam pārstāvim piecu darbadienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Ja personai ir pretenzijas par Parādnieku reģistrā iekļauto informāciju, tās noformējamas rakstiski un iesniedzamas Latvijas Bankā. Latvijas Banka sazinās ar to banku, kura šādu informāciju ir iekļāvusi, un saņem no bankas rakstisku apstiprinājumu par informācijas patiesumu, vai (bankas kļūdas gadījumā) banka labo vai anulē datus. Informācija par parādniekiem Parādnieku reģistrā glabājas pastāvīgi. T.i., ja banka veikusi ierakstu par parādnieku, bet vēlāk parādnieks savas saistības pret banku nokārtojis, banka ieraksta, ka konkrētās saistības ir izpildītas, bet neviens ieraksts netiek izdzēsts. Šajā gadījumā Parādnieku reģistrā ir ieraksts par konkrēto personu, ka tā bijusi kādai bankai parādā, bet pēc tam parādu nokārtojusi. Informācija par parādnieku no Parādnieku reģistra tiek anulēta tikai tādā gadījumā, ja banka to iekļāvusi nepamatoti.