Rīgā 2004. gada 11. martā
Latvijas Bankas padome šodien nolēma paaugstināt Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi par 0.5 procentu punktiem - līdz 3.5%. Padome arī nolēma saglabāt lombarda kredīta un banku termiņnoguldījumu procentu likmes iepriekšējā līmenī. Refinansēšanas likmes paaugstināšana ir vērsta uz to, lai varētu turpināties līdzšinējā veiksmīgā tautsaimniecības attīstība un lai mazinātu dažādu makroekonomisko risku - augsta budžeta deficīta, augstas inflācijas, tautsaimniecības ārējās nesabalansētības - ietekmi.
Pieņemot lēmumu par refinansēšanas likmi, Latvijas Bankas padome vadījusies pēc šādiem apsvērumiem. Iekšzemes pieprasījums - galvenais valsts ekonomisko izaugsmi stimulējošais faktors - neuzrāda būtiskas bremzēšanās pazīmes. No vienas puses, to nosaka ievērojamais darba samaksas pieaugums, kas, spriežot pēc oficiāli pieejamās statistikas, dažās jomās apsteidz produktivitātes pieaugumu. No otras puses, iekšzemes pieprasījumu būtiski ietekmē arī straujais kreditēšanas pieaugums.
Straujā kreditēšanas attīstība, sekmējot iekšzemes patēriņu, veicina arī ārējās tirdzniecības deficīta pieaugumu. Plānotais 2004. gada budžeta deficīts, kas pārsniedz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta, ir neatbilstoši augsts, un turpmāko mēnešu laikā ir jāveic pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Un - lai gan pašlaik novērojamo inflācijas pieaugumu galvenokārt ietekmē vairāki ārējie piedāvājuma puses faktori - valūtas kurss un administratīvi regulējamo cenu izmaiņas, tomēr ir pamats secināt, ka vismaz daļēji inflāciju Latvijā sāk ietekmēt arī ilgstoši augstais un pat pieaugošais iekšzemes pieprasījums. Kā būtisku faktoru inflācijam pieaugumam saredzam arī ekonomiski nepamatotu cenu celšanu, izmantojot sabiedrībā valdošo uzskatu par gaidāmu cenu kāpumu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.
Balstoties uz jaunāko makroekonomiskās attīstības tendenču un banku sektora likviditātes analīzi, Latvijas Bankas padome atzina arī, ka šobrīd Latvijas bankām piemērojamo obligāto rezervju prasību normas samazināšana nav vēlama. Līdz ar to līdz šī gada beigām obligāto rezervju norma tiks saglabāta 3% līmenī.
Latvijas Banka arī turpmāk uzmanīgi analizēs valsts makroekonomiskās attīstības tendences un nepieciešamības gadījumā ir gatava izmantot tās rīcībā esošos instrumentus stabilas attīstības nodrošināšanai.
Tātad turpmāk Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas procentu likme - 3.5% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
- septiņām dienām - 2.0% gadā,
- četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
- līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
- 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
- sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.
Kopš deviņdesmito gadu vidus refinansēšanas likme tika pakāpeniski samazināta - beidzamo reizi 2002. gada 13. septembrī par 0.5% punktiem uz 3%.
Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsit Latvijas Bankas interneta lapā http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/zurnal/preskonf/.
Latvijas Bankas padome apstiprināja "Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumus" (stājas spēkā ar 24.05.2004.), atceļot 13.09.2001. pieņemtos "Banku minimālo rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumus".
Latvijas Banka turpina pakāpenisku obligāto rezervju normas un šī monetārā instrumenta piemērošanas noteikumu harmonizāciju ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikumiem un praksi.
Bez termina "obligātās rezerves", kas turpmāk aizstās iepriekš lietoto "minimālās rezerves", noteikumos arī ieviesta atlīdzība par obligātajām rezervju prasībām, kā arī mainīta rezervju aprēķināšanas kārtība. Atlīdzības ieviešana par obligāto rezervju turēšanu centrālajā bankā nodrošinās līdzvērtīgākus konkurētspējas nosacījumus ar citām Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu bankām. Vienlaikus tas veicinās arī banku konkurētspējas uzlabošanos starp Eiropas Savienības kandidātvalstīm, jo arī citas kandidātvalstis ievieš atlīdzību par obligāto rezervju turēšanu.
Līdz šī gada beigām paliek spēkā Latvijas bankām piemērotā obligāto rezervju norma, t.i., 3%. Obligāto rezervju norma ir viens no centrālās bankas instrumentiem finanšu tirgus un makroekonomiskās situācijas ietekmēšanai. Normas samazināšana līdz ECB noteiktajam 2% līmenim notiks pakāpeniski saistībā ar valsts makroekonomisko risku mazināšanos.
Latvijas Bankas padome arī veica grozījumu 13.07.2000. lēmumā "Par "Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu jaunā redakcijā" (stājas spēkā ar 01.05.2004.).
Saskaņā ar šiem noteikumiem kredītiestādes sniedz Latvijas Bankai informāciju par nebanku ārējiem maksājumiem, kas nepieciešama valsts maksājumu bilances sagatavošanai. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības regulas par pārrobežu maksājumiem eiro un Zviedrijas kronās prasību izpildi, Latvijas Banka nolēma, ka kredītiestādēm informācija par nebanku ārējiem maksājumiem eiro un Zviedrijas kronās ar ES dalībvalstīm jāsniedz par katru nebankas (rezidenta) ārējo maksājumu, kura apjoms darījuma veikšanas brīdī pārsniedz 12 500 eiro vai to ekvivalentu Zviedrijas kronās atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajiem šo valūtu kursiem ārējā maksājuma veikšanas brīdī, neliedzot iespēju sniegt informāciju arī par tiem ārējiem maksājumiem eiro un Zviedrijas kronās, kuru apjoms darījuma veikšanas brīdī nepārsniedz minēto summu.