Rīgā 2004. gada 20. maijā
Vairāk nekā divus mēnešus ilgajā ideju konkursā, kas tika izsludināts šī gada 21. janvārī un noslēdzās 1. aprīlī, Latvijas Banka saņēma 1 088 darbus. Latvijas Banka visiem pateicas par atsaucību!
"Dalībnieki darbojušies ar radošu garu un vēlmi redzēt eiro monētās Latvijai būtisko. Līdz šim apkopotie rezultāti liecina - un par to īpašs prieks -, ka Latvijas tauta ir iemīlējusi latu, tā tradicionālo dizainu gan apgrozības, gan jubilejas monētās," teica žūrijas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Iesūtītās idejas saistās ar latviskās vides un garīgās kultūras simboliem - tai skaitā tiem, kas jau redzami lata banknotēs un monētās. Ļoti daudzi iesūtītie sižeti ir minēti vairākos darbos, daži no tiem ir sevišķi populāri - piemēram, Brīvības piemineklis un latvju jaunava, tautā saukta par Mildu, minēti vairākos simtos ieteikumu. Tāpat dalībnieki eiro monētās vēlējušies redzēt Latvijai raksturīgus dzīvniekus, putnus, dabas objektus, daiļrades - folkloras, literatūras, arhitektūras - un citus tēlus, kas tautas apziņā ieguvuši simbolisku jēgu. Pēc žūrijas komisijas atzinuma, iesūtītie darbi kopumā apliecina dziļu Tēvzemes mīlestību.
Konkursa mērķis bija noskaidrot sabiedrības viedokli par to, kādi varētu būt visizteiksmīgākie Latviju raksturojošie simboli vai tēli, ko mēs, izmantojot monētas, vēlamies pastāstīt par sevi Eiropai un pasaulei. Arī jautājumā, cik sižetu izvēlēties - 8, 4, 3, 2 vai 1 -, dalībnieku priekšlikumi atšķiras.
Lai gan ne visas idejas ir īstenojamas monētā, jo šim žanram nelielās formas dēļ ir raksturīgs lakonisms, konkurss ir liels impulss, lai izstrādātu koncepciju eiropeisku, saprotamu un skaistu Latvijas eiro monētu izveidei.
Latvijas eiro monētās kaļamo sižetu ideju konkursam iesniegto darbu skaits ir ļoti liels, tādēļ vērtēšanas un līdz ar to rezultātu paziņošanas laiks ir pagarināts no 21. maija līdz 15. augustam, kas dos žūrijai iespēju pienācīgi izvērtēt ikvienu no daudzajām iesūtītajām idejām.
Konkursa žūrijas komisijā bez Latvijas Bankas pārstāvjiem ir vairāki zinātnes, kultūras un mākslas darbinieki, kas ilgstoši līdzdarbojušies Latvijas naudas radīšanā: Jānis Stradiņš, Imants Ziedonis, Ramona Umblija, Imants Lancmanis un Ilmārs Blumbergs.