Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2004. gada 29. oktobrī

Laika posmā no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 1. oktobrim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 8.5% un šī gada 1. oktobrī veidoja 686.2 milj. latu.

653.0 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 8%, Ls 10 - 10%, Ls 20 - 37%, Ls 50 - 7%, Ls 100 - 22%, Ls 500 - 16%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 19% (bimetāla divlatnieki - 16%, citi - 3%), Ls 1 - 40%, Ls 0.50 - 15%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknotes - 12.0 milj. Tālāk seko Ls 5 - 10.0 milj., Ls 10 - 6.7 milj., Ls 100 - 1.4 milj., Ls 50 - 913 tūkst. un Ls 500 - 216 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 92.9 un 57.5 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 10.2 milj., Ls 1 - 13.4 milj., Ls 2 - 3.2 milj. Apgrozībā laisti arī 20 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 50 naudas zīmju daudzums apgrozībā gada laikā samazinājies par 9.5% un Ls 10 - par 3.6%. Pārējo banknošu apjoms ir pieaudzis - Ls 5 par 3.5%, Ls 20 par 8.5%, Ls 100 - par 13.0% un Ls 500 - par 24.2%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā