Rīgā 2005. gada 21. martā
Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes. Nemainīta paliek arī banku obligāto rezervju norma.
Lēmums balstīts uz šādiem apsvērumiem par tautsaimniecības attīstību.
Valstī saglabājas visai augsts inflācijas līmenis, taču tas uzskatāms par 2004. gadā piedzīvoto šoku rezultātu, un gada otrajā pusē inflācijas tempam būtu jānobremzējas. Tautsaimniecības izaugsme joprojām ir strauja, gan pieaugot izaugsmes tempu starpībai dažādās nozarēs. Kreditēšanas apjomi gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada nogali, ir nedaudz pieauguši, tomēr šis pieaugums ir noticis galvenokārt uz uzņēmumu kreditēšanas rēķina. Fiskālā situācija pagājušajā gadā kopumā izrādījusies labāka par sākotnēji plānoto, turklāt ir pamats cerēt, ka līdzīgas tendences budžeta deficīta samazināšanā valdībai izdosies saglabāt arī šogad.
Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas procentu likme - 4.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
- septiņām dienām - 2.0% gadā,
- četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
- līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
- 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
- sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.
Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsit Latvijas Bankas interneta lapā http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/zurnal/preskonf/.
Latvijas Bankas padome šodien apstiprināja Latvijas Bankas 2004. gada pārskatu, kā arī pieņēma lēmumu par peļņas sadali.
Latvijas Bankas 2004. gada finanšu pārskatus pārbaudīja revīzijas komisija, kuras sastāvā bija auditorfirmas Ernst & Young un Latvijas Republikas Valsts kontroles darbinieki. Pēc komisijas domām, šie finanšu pārskati visos būtiskos aspektos patiesi atspoguļo Latvijas Bankas finansiālo stāvokli 2004. gada 31. decembrī, kā arī tās 2004. gada darbības rezultātus un naudas plūsmu saskaņā ar Latvijas Bankas pieņemtajiem grāmatvedības principiem un likumu "Par Latvijas Banku".
Latvijas Bankas 2004. gada peļņa bija 3 289 tūkst. latu.
Tā sadalīta saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku":
- 987 tūkst. latu ieskaitot valsts ieņēmumos;
- 2 302 tūkst. latu ieskaitot Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka valsts ieņēmumos ieskaitāmi 15% peļņas par valsts kapitāla izmantošanu un tāda peļņas daļa, kas aprēķināma pēc rezidentiem noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, - 2004. gada beigās tā bija 15%. Tātad kopā par 2004. gadu valsts ieņēmumos ieskaitāmi 30% Latvijas Bankas peļņas jeb 987 tūkstoši latu. Pēc minēto atskaitījumu izdarīšanas Latvijas Bankas peļņas atlikums ieskaitāms rezerves kapitālā.
Tādējādi kopš 1993. gada Latvijas Banka Latvijas valsts budžetā būs ieskaitījusi 33.5 miljonus latu savas peļņas atskaitījumu.
Tā kā Latvijas Bankas gada pārskats ietver datus, kas saskaņā ar statistisko datu izplatīšanas kalendāru publicējami noteiktos datumos, pilns pārskata teksts būs publiski pieejams 1. aprīlī, interesentiem saņemot kopijas Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas padome apstiprināja "Parādnieku reģistra noteikumus" jaunā redakcijā. Svarīgākā pārmaiņa noteikumos ir Parādnieku reģistra dalībnieku loka paplašināšana. Proti, tajā saskaņā ar izmaiņām "Kredītiestāžu likumā" un "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" iekļautas arī banku meitassabiedrības (līzinga un faktoringa sabiedrības), kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, kā arī apdrošinātāji, kuriem ir tiesības veikt apdrošināšanu Latvijas Republikā. Tātad Parādnieku reģistrs saturēs informāciju arī par tiem finanšu saistību veidiem, kas saistīti ar jauno dalībnieku pamatdarbību - līzingu, faktoringu un apdrošināšanas pakalpojumiem.
"Parādnieku reģistra noteikumu" jaunā redakcija stāsies spēkā 2005. gada 1. septembrī. Latvijas Bankas padome noteica šādus termiņus informācijas ievadei Parādnieku reģistrā.
· LR reģistrētiem apdrošinātājiem, dalībvalstu un ārvalstu apdrošinātāju filiālēm par visiem parādniekiem jāievada dati līdz 2005. gada 30. novembrim.
· LR reģistrēto banku, dalībvalstu un ārvalstu banku filiāļu meitassabiedrībām (līzinga un faktoringa sabiedrībām) par visiem parādniekiem jāievada dati līdz 2005. gada 31. decembrim.
· Noteikumos iekļauta arī prasība dalībniekiem Parādnieku reģistrā īpaši norādīt, ka informācija tiek ievadīta par parādnieku - galvotāju. Līdz ar to LR reģistrētajām bankām un dalībvalstu banku filiālēm Parādnieku reģistrā esošā informācija jāpārbauda un jāveic labojumi līdz 2005. gada 31. decembrim par iekļautajiem parādniekiem galvotājiem, veicot par to īpašu atzīmi.
Parādnieks reģistrs ir informācijas sistēma un tās mērķis ir darīt šo informāciju pieejamu reģistra dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pašiem parādniekiem un tas kalpo kā instruments parādnieku disciplinēšanai un palīgs finanšu pakalpojumu sniedzējiem darbā ar klientiem. Latvijas Bankas ir šīs informācijas sistēmas uzturētāja.
Latvijas Banka, sākot ar 2005. gadu, ik ceturksni publicē interneta lapā www.bank.lv statistisku pārskatu par Parādnieku reģistra informāciju, nenorādot informāciju par konkrētiem parādniekiem. Savukārt banku izsniegto kredītu kvalitātes analīzei izmantojami nevis Parādnieku reģistra, bet attiecīgie Finansu un kapitāla tirgus komisijas dati.
Latvijas Bankas padome veica grozījumus ''Elektroniskās naudas izlaišanas un apkalpošanas noteikumos" (stājas spēkā ar 01.04.2005.) atbilstoši grozījumiem, kas iepriekš veikti "Kredītiestāžu likumā".