Publicēts: 26.05.2005. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2005. gada 26. maijā

Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2004 ar 2 687 balsīm no 5 176 atzīta "Laika monēta", kuras grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs un ģipša modeli - Jānis Strupulis. Šodien aptaujas noslēguma pasākumā Latvijas Bankā abus māksliniekus sveica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pasniedzot balvu - stiklā iestrādātu gada monētu. Latvijas mākslinieku lieliskais darbs un veiksmīgā aptaujas norise, pateicoties sabiedrības atsaucībai, ļaus gada monētas aptauju turpmāk rīkot ik gadu, iedibinot tradīciju šai mākslas veidā, atzīmēja I. Rimšēvičs. Gada monētas balvu veidojusi Ilze Dūdiņa.

"Laika monētas" centrālā daļa kalta no neierastas krāsas un mazpazīstama metāla - dūmakaini zilā niobija -, ko ietver sudraba aplis. Īpaši ir arī "Laika monētas" tēli - heraldiskā pieclapu roze un astronomiskais pulkstenis, kura centrs ir atstāts brīvs ar iespēju monētas īpašniekam veikt personisku gravējumu. Monēta kalta Austrijas kaltuvē Münze Österreich.

"Man ir liels gods saņemt balvu tik nopietnā konkurencē, kur katra no monētām ir vērtība, katrā tematika atspoguļota konkrētiem mākslinieciskiem līdzekļiem," pateicoties kolēģiem māksliniekiem, teica L. Šēnbergs. Tēlnieks J. Strupulis, runājot par gada monētu, bija lakonisks: "Ar monētu bija prieks strādāt, tajā piesaista skaidrība."

Lai noskaidrotu, kā starptautiski atzītās Latvijas jubilejas un piemiņas monētas vērtē Latvijas sabiedrība, Latvijas Banka rīkoja aptauju par to, kura no 2004. gadā tapušajām monētām ir "Latvijas gada monēta 2004". Aptaujai bija nominētas sešas monētas: trīs sērijas "Laiks" sudraba monētas "Kurzeme", "Vidzeme" un "Latgale", sudraba monētas "Latvija - ES. 2004" un "FIFA. Pasaules kauss 2006", kā arī sudraba un niobija "Laika monēta". (Informācija par šīm monētām vienkopus atrodama Latvijas Banka interneta lapā www.bank.lv sadaļas "Latvijas nauda" aptaujai veltītā apakšsadaļā. Šeit tiek ievietotas arī balvas un noslēguma pasākuma fotogrāfijas.)

Cilvēki aizpildītās aptaujas anketas varēja nosūtīt pa pastu, kā arī balsot Latvijas Bankas centrālajā un filiāļu ēkās līdz 12. maijam. Latvijas Banka saņēma 5 176 derīgas anketas, nederīgo skaits bija tikai pāris desmitu. Iemesli - izvēlētas nevis viena, bet vairākas monētas vai monētas, kas aptaujai nebija nominētas; dažas anketas tika iesūtītas pēc norādītā laika.

Apbalvošanas pasākumā Latvijas Bankas prezidents pateicās aptaujas dalībniekiem par atsaucību, un monētu mākslinieki izlozēja balvas aptaujas dalībniekiem - pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas. Latvijas Bankas darbinieki personīgi sazināsies ar katru no 30 balvas ieguvējiem. Laimējušo aptaujas dalībnieku un balvu saraksts šodien tiks ievietots arī Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv sadaļā "Latvijas nauda".

Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka laidusi klajā vairāk nekā četrdesmit jubilejas un piemiņas monētu, vairākas guvušas starptautiskas balvas un atzinību. 2001. gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta poga tika atzīta par gada novatoriskāko pasaulē, bet divus gadus vēlāk lats "Liktenis" - par gada mākslinieciskāko monētu. 2002. gadā Latvijas Banka Šveicē, Bāzeles monētu izstādē saņēma Eiropas numismātikā augsti vērtēto Vreneli balvu kā radošākā valsts banka. Latvijas Banka arī pēc eiro ieviešanas turpinās izlaist jubilejas un piemiņas monētas ar Latvijai būtiskiem sižetiem.