Rīgā 2005. gada 14. jūlijā
Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes, taču palielināja rezervju normu bankām un ārvalstu banku filiālēm no 4% uz 6% (lēmums stājas spēkā 24.08.2005.), lai veicinātu makroekonomisko stabilitāti kā priekšnoteikumu turpmākai tautsaimniecības izaugsmei.
Lēmums balstīts uz šādiem apsvērumiem par tautsaimniecības attīstību. Latvijas tautsaimniecības straujā izaugsme turpinājās, vienlaikus uzrādot makroekonomiskās nesabalansētības pazīmes - noturīgu inflācijas līmeni un augstu tekošā konta deficītu. Iekšzemes pieprasījumu veidojošo faktoru attīstība liecina, ka tuvākajā nākotnē būtiska tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās nav gaidāma. Tieši pretēji - analizējot inflācijas līdzšinējo attīstību un ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju par plānotajām cenu pārmaiņām nākotnē, Latvijas Banka paaugstina gada vidējās inflācijas prognozi 2005. gadam līdz 6%. Nav pilnīgi skaidri arī valdības fiskālie plāni gada otrajai pusei, t.sk. gaidāmais budžeta deficīts 2005. gada beigās.
Ņemot vērā procentu likmju ierobežoto iedarbību Latvijā pēc lata piesaistes eiro, Latvijas Bankas padome nolēma paaugstināt bankām piemērojamo obligāto rezervju prasību normu no 4% uz 6%.
Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas likme - 4.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
- septiņām dienām - 2.0% gadā,
- četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
- līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
- 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
- sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.
Iepriekš makroekonomiskās situācijas stabilizācijas nolūkā Latvijas Banka banku obligāto rezervju normu palielināja no 2004. gada 24. jūlija no 3% uz 4% un ar 2005. gada 24. janvāri obligāto rezervju bāzē ietvēra banku saistības pret ārvalstu bankām un ārvalstu centrālajām bankām, lai vienādotu banku savstarpējās konkurences nosacījumus, ņemot vērā Latvijas banku atšķirīgos resursu piesaistes avotus.
Obligāto rezervju norma ir viens no centrālās bankas monetārās politikas instrumentiem. Tās palielināšana nozīmē, ka attiecīgi samazinās banku rīcībā esošo līdzekļu apjoms, ko tās var brīvi izmantot, t.sk. izsniedzot jaunus kredītus.
Banku obligātās rezerves aprēķina kā noteiktu procentu no uzņēmumu un privātpersonu (precīzāk, rezidentu finanšu iestāžu un nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību) noguldījumiem bankās un banku emitētajiem vērtspapīriem, kas jāglabā Latvijas Bankā, un šī prasība jāizpilda vidēji mēnesī. Obligāto rezervju normas izpilde tiek vērtēta aprēķina periodā no 24. datuma līdz nākamā mēneša 23. datumam.
Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsiet Latvijas Bankas interneta lapā http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/zurnal/preskonf/.