Publicēts: 12.01.2006. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2006. gada 12. janvārī

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes un rezervju normu bankām un ārvalstu banku filiālēm. Lēmums saistīts ar to, ka iepriekš veiktais rezervju normas palielinājums stājās spēkā tikai 2005. gada 24. decembrī. Taču jāuzsver, ka, turpinoties līdzšinējām attīstības tendencēm tautsaimniecībā, Latvijas Bankas padome apsvērs iespēju veikt tālākus soļus, lai veicinātu valsts tautsaimniecības sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību.

Izvērtējot tautsaimniecības attīstību, Latvijas Bankas padomes galvenie secinājumi bija šādi.

Nepieņemami augsto inflācijas līmeni valstī joprojām nosaka gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, taču nozīmīgajai pieprasījuma ietekmei uz inflāciju ir tendence pakāpeniski palielināties. Rādītājs, kas labi raksturo augošo pieprasījuma lomu cenu pieaugumā ir tirdzniecības nozares peļņas apjomu un apgrozījuma rentabilitātes kāpums pēdējo ceturkšņu laikā. Tas nebūtu iespējams, ja iekšzemes pieprasījums valstī nepārsniegtu piedāvājumu un ja iedzīvotāju vidū nenostiprinātos inflācijas gaidas, kas ir tautsaimniecības tālāku stabilu izaugsmi apdraudošs faktors. Straujā kreditēšanas pieauguma tempu un darba algu kāpuma dinamika neļauj prognozēt pieprasījuma efekta mazināšanos arī šogad.

Pēc Latvijas Bankas prognozēm, pastāvot vairākiem labvēlīgiem nosacījumiem, gada vidējais inflācijas līmenis 2006. gadā varētu samazināties līdz 5.5%, proti, ja valsts institūcijas kompleksi īstenos inflācijas mazināšanas pasākumus, Latvijas Bankas piemērotie monetārās politikas soļi būs pietiekami rezultatīvi un naftas cenu kāpums būs mazāks nekā 2005. gadā. Papildu risks šai prognozei ir iespējamais administratīvi regulējamo cenu kāpums, kas pastiprinātu inflācijas gaidas un otrās kārtas efektus, tuvinot gada vidējo inflāciju 6% līmenim. Turklāt saskaņā ar apstiprināto budžeta likumu šogad valdība plāno strādāt ar makroekonomiskajai situācijai neatbilstoši lielu budžeta deficīta līmeni 1.5% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijas Bankas prognoze iekšzemes kopprodukta pieaugumam 2006. gadā ir 8%. Joprojām augstu izaugsmi uzturēs darba samaksas pieaugums, kā arī Eiropas Savienības finansējuma piesaiste un ar to saistītais investīciju kāpums.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas likme - 4.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
            - septiņām dienām - 2.0% gadā,
            - četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
            - līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
            - 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
            - sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.

Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsiet Latvijas Bankas interneta lapā.