Publicēts: 14.03.2006. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2006. gada 14. martā

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes, taču paplašināja obligāto rezervju bāzi, rezervju normu saglabājot iepriekšējā 8% līmenī. Sākot ar šī gada 24. maiju obligāto rezervju prasības tiks piemērotas arī banku saistībām ar noteikto termiņu virs 2 gadiem. Rezervju bāzes paplašināšana veikta, lai mazinātu strauju kreditēšanas apjomu pieaugumu kā vienu no augstas inflācijas uzturētājiem un tādējādi veicinātu makroekonomisko stabilitāti.

Lēmums balstīts uz šādiem apsvērumiem par tautsaimniecības attīstību.

Inflācijas līmenis valstī saglabājas nepieņemami augsts. Šī gada februārī novērotā nelielā inflācijas tempa bremzēšanās neļauj runāt par būtiskām pozitīvām tendencēm. Tālāku inflācijas mazināšanos lielā mērā kavē joprojām stiprais iekšzemes pieprasījums, kā dēļ patēriņš valstī pieaug straujāk nekā uzkrājumi un pasliktinās arī tekošā konta bilance. Ņemot vērā to, ka viens no būtiskiem iekšzemes pieprasījumu uzturošajiem faktoriem ir banku aktīvā kreditēšanas politika, Latvijas Banka uzskata, ka kredītu pieauguma temps pašreizējiem makroekonomiskās attīstības apstākļiem ir pārāk straujš. Turklāt no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa bažas rada gan arvien pieaugošais ārējā parāda līmenis, uz kā rēķina tiek finansēta arvien lielāka daļa iekšzemē izsniegto kredītu, gan arvien aktīvāka pievēršanās patēriņa kreditēšanai.

Konsekventa Latvijas Bankas rīcība latu kredītu ierobežošanā, kam palīdz notikumi pasaules finanšu tirgos, proti, procentu likmju kāpums citām aizņēmuma valūtām - eiro un ASV dolāram -, ir iespēja remdēt straujo kreditēšanas tempu Latvijā un mazināt riskus valsts tautsaimniecības turpmākai sabalansētai izaugsmei.

Obligāto rezervju norma ir viens no centrālās bankas monetārās politikas instrumentiem un tās tālākas palielināšanas mērķis ir sadārdzināt bankām noguldījumu un cita kapitāla piesaistīšanu, lai tādējādi ietekmētu banku kreditēšanas iespējas. Rezervju normas attiecināšana uz banku ilgtermiņa (virs 2 gadiem) saistībām nozīmēs rezervju prasību apjoma pieaugumu par aptuveni 210 miljoniem latu. 

2004.-2005. gadā makroekonomiskās situācijas stabilizācijas nolūkā Latvijas Banka vairākkārt palielināja banku obligāto rezervju normu: no 2004. gada 24. jūlija (no 3% uz 4%), no 2005. gada 24. augusta (no 4% uz 6%) un no 2005. gada 24. decembra (no 6% uz 8%). Savukārt ar 2005. gada 24. janvāri obligāto rezervju bāzē ietvēra banku saistības pret ārvalstu bankām un ārvalstu centrālajām bankām, lai vienādotu banku savstarpējās konkurences nosacījumus, ņemot vērā Latvijas banku atšķirīgos resursu piesaistes avotus.

Banku obligātās rezerves aprēķina kā noteiktu procentu no noguldījumiem bankās un banku emitētajiem vērtspapīriem, kas jāglabā Latvijas Bankā, un šī prasība jāizpilda vidēji mēnesī. Obligāto rezervju normas izpilde tiek vērtēta aprēķina periodā no 24. datuma līdz nākamā mēneša 23. datumam.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas likme - 4.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
            - septiņām dienām - 2.0% gadā,
            - četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
            - līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
            - 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
            - sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.

Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsiet Latvijas Bankas interneta lapā.

Latvijas Bankas padome apstiprināja jaunā redakcijā "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumus" (spēkā ar 01.04.2006.). Noteikumi piemēroti Latvijas Republikas "Komerclikuma" prasībām, definējot tās fiziskās un juridiskās personas, kas var būt kapitālsabiedrības dalībnieki un izpildinstitūcijas pārstāvji. Licences ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai varēs saņemt tikai kapitālsabiedrības.

Lai paaugstinātu iedzīvotāju uzticēšanos skaidras naudas valūtas tirgus dalībniekiem, noteikumos paaugstinātas prasības šai tirgū strādājošajām kapitālsabiedrībām, tostarp viltojumu noteikšanas, tirdzniecības vietas iekārtojuma un iedzīvotājiem sniegtās informācijas ziņā.