Publicēts: 18.10.2006. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2006. gada 18. septembrī


Šodien notika gadskārtējā Latvijas Bankas organizētā tautsaimniecības konference "Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls un vīzijas", kurā augstskolu pasniedzēji, valsts institūciju eksperti, uzņēmēji, finansisti diskutēja par Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgas izaugsmes pamatu - produktivitātes kāpumu -, kā arī par darbaspēka migrāciju, tās attīstības tendencēm, ekonomiskiem efektiem un problēmas risinājuma variantiem.

Konferenci atklāja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, to ar referātu ievadīja Latvijas Bankas prezidents Ilmāra Rimšēvičs. Abu par valsts finanšu dzīvi atbildīgo institūciju vadītāji bija vienisprātis, ka straujā ekonomikas attīstība, kas nepieciešama iedzīvotāju labklājības kāpumam, nav uzturama ilgu laiku, ja valsts neveiks efektīvus pasākumus inflācijas mazināšanai. Kā atzīmēja O. Spurdziņš, neapdraudot izaugsmi un nodarbinātību, iespējams sasniegt inflācijas samazinājumu par 1% punktu gadā.

Domājot par izaugsmes ilgtermiņa faktoriem, Latvijas tautsaimniecības struktūra uzrāda neatliekami risināmas problēmas: nepieciešamība pārorientēties uz augstas pievienotās vērtības ražošanu un tam atbilstošas kvalitātes darbinieku gatavošanu. Abas šīs strukturālās pārmaiņas saistītas ar budžeta plānošanu, paredzot tam līdzekļus. I. Rimšēvičs norādīja, ka noturīgu 7-8% ekonomikas pieaugumu nākamajos gados iespējams sasniegt tikai tad, ja īsā laikā tiks veiksmīgi risināti jautājumi tautsaimniecības modernizēšanā, konkurētspējas paaugstināšanā, cilvēkkapitāla attīstībā, eksporta veicināšanā un ražīguma palielināšanā.

Konferences viesis bijušais Eiropas Centrālās bankas padomes un valdes loceklis prof. Otmars Isings referātā „Izaicinājumi ceļā uz Eiropas Savienību” atzīmēja eiro ieviešanu jaunajās dalībvalstīs un tai nepieciešamo makroekonomisko stabilitāti, tostarp zemu inflāciju, budžeta deficītu kā līdzekli, lai straujāk izlīdzinātu attīstības līmeni ar vecajām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Attiecībā uz inflācijas samazinājumu O. Isings uzskatīja, ka Latvija spēj sasniegt augstāku mērķi par pieminēto 1% punkta ikgadēju samazinājumu.

Turpmākajās diskusijās Latvijas un ārvalstu eksperti detalizētāk runāja par to, kādi ir šķēršļi straujākam labklājības līmeņa kāpumam, kā to panākt, salīdzinot Latviju ar ES veiksmes stāstu Īriju, kas panāca un pat apsteidza ES vidējo līmeni nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā. Diezgan liela bija referentu un diskusijas dalībnieku vienprātība jautājumā, ka labklājības celšana Latvijā - gluži kā tas bijis arī Īrijā - vislielākā mērā saistīta ar ieguldījumiem tā saucamajā cilvēkkapitālā, proti, izglītībā, zinātnē, kas tālāk dotu impulsu un pamatu Latvijas konkurētspējas kāpumam. Tātad nepieciešama ļoti cieša izglītības sistēmas veidotāju, par tautsaimniecības attīstību atbildīgo institūciju un uzņēmumu - darba devēju sadarbība, lai salāgotu izglītības sistēmu ar Latvijas attīstības vajadzībām.

Diskusijas arī iezīmēja dažādus viedokļus jautājumos par valsts politikas instrumentu lietojumu labklājības panākšanai, konkrēti - zema nodokļu politika, kas visumā tiek uzskatīta par uzņēmējdarbību veicinošu faktoru, var kavēt valsts investīcijas cilvēkkapitālā un produktivitātes veicināšanā kopumā, kā arī ir patēriņu un inflāciju veicinoša pašreizējos straujas izaugsmes apstākļos.

Migrācija, īpaši imigrācija, ir sabiedriski jūtīgs jautājums jebkurā valstī, bet ekonomiski viens no risinājumiem, kas var veicināt attīstību. Brīva darbaspēka kustība kā viena no ES vērtībām ir sekmīgi izmantota Īrijā un Lielbritānijā, kas ir arī Latvijas iedzīvotāju emigrācijas mērķis. Jāatzīmē, ka emigrācija neapšaubāmi ietekmē un arvien vairāk ietekmēs Latvijas ekonomisko attīstību, tostarp makroekonomisko klimatu - inflāciju un izaugsmi kopumā. Jāatceras arī, ka pēc dažiem gadiem visvairāk izjutīsim deviņdesmito gadu demogrāfiskās krīzes sekas, tādēļ diskusijās skaidri izskanēja nepieciešamība pēc vienotas migrācijas politikas un to koordinējošas institūcijas.

Konferences runas un materiāli tiek pakāpeniski ievietoti Latvijas Bankas interneta lapā. Pilns konferences materiālu apkopojums būs pieejams decembra vidū elektroniski un papīra formātā.