Rīgā 2007. gada 10. oktobrī
Šodien notika gadskārtējā Latvijas Bankas organizētā tautsaimniecības konference "Konkurētspēja - Latvijas tautsaimniecības nākotnes stūrakmens", kurā augstskolu pasniedzēji, valsts institūciju eksperti, uzņēmēji, finansisti diskutēja par konkurētspējas un eksporta izaugsmes iespējām Latvijā, izmantojot arī citu valstu piemērus un globāla mēroga pētījumus.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs konferences ievadā atzīmēja, ka līdzšinējā rekordstraujā Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi balstīta uz iekšzemes pieprasījumu un šīs iespējas ir faktiski izsmeltas - turpmākajā valsts attīstības scenārijā izšķiroša nozīme būs eksportam un konkurētspējas veicināšanai. Konferences referāti un diskusijas atklāja, ka konkurētspējas stiprināšanā vienlīdz svarīga būs gan valsts makroekonomiskā un strukturālā politika, gan privātā sektora gatavība pārmaiņām un ieguldījumu līmenis inovāciju virzienā.
No valsts pamatā sagaidāma makroekonomiskā stabilitāte, stabila un labvēlīga uzņēmējdarbības vide, inovāciju un izglītības lomas pieaugums budžeta struktūrā. AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis uzsvēra, ka uzņēmumam uzticamas partnerattiecības veidojas 2-4 gadu ciklā un šī iemesla dēļ stabilitātei - no produkta līdz valsts un reģiona līmenim - ir izšķiroša nozīme tā eksportspējā.
Makroekonomiskās stabilitātes jautājumu vidū konkurētspējas kontekstā tika izcelta augsta inflācija kā to bremzējošs faktors. Runājot par Māstrihtas kritēriju izpildi iestājai eiro zonai un valsts ekonomiskās stabilitātes sasniegšanai, Francijas Bankas prezidents Kristiāns Nuajērs (Christian Noyer) uzsvēra, ka apstākļos, kad valsts zaudējusi neatkarīgas monetārās politikas īstenošanas iespēju, par galveno pielāgošanās mehānismu kļūst fiskālā jeb budžeta politika. Arī Lisabonas Jaunās universitātes profesora Žorži Bragas de Masedu (Jorge Braga de Macedo) skaidrojums konkurētspējas potenciāla neizmantošanai Portugālē bija saistīts tieši ar neveiksmēm fiskālajā politikā - ne tikai pārāk liela budžeta deficīta uzturēšanā, bet arī pārāk ekstensīvā algu politikā, kas rada problēmas uzņēmumiem, mazinot kā produktivitāti, tā konkurētspēju.
Taču kā būtiskākās nepieciešamās pārmaiņas gan Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane, gan vairāki citi runātāji atzīmēja tieši tautsaimniecības struktūrā jeb uzbūvē veicamās. Latvija ir izaugusi no posma, kad tā varēja konkurēt ar zemām izmaksām, proti, zemām darba algām. Pasaules Ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas programmas vecākā ekonomiste Dr. Irēne Mia (Irene Mia), prezentējot šīs organizācijas pētījumu, norādīja, ka Latvija kļūst no faktoru (izmaksu) virzītas par efektivitātes virzītu ekonomiku (pēc kā nākamais solis ir ekonomika, kurā noteicošā loma ir inovācijām - kā tādas piemērs tika apskatīta Somija).
Viens no konkurētspējas pamatfaktoriem ir ieguldījumi zinātnē un attīstībā, kur svarīga gan privātā sektora, gan valsts loma, bet tādā inovāciju vadītā ekonomikā kā Somijā noteicošā bijusi privātā sektora loma. Taču, kā atzīmēja Somijas tautsaimniecības pētniecības institūta pētniecības direktors Dr. Pekas Ile-Antila (Pekka Ylä-Antilla), Somijas līderību konkurētspējā lielā mērā nosaka tieši tas, ka arī ekonomikas lejupslīdes un ārēju satricinājumu laikos šī valsts nesamazināja ieguldījumus zinātnē. Secinājums - viens no konkurētspējas pieauguma nosacījumiem Latvijā ir fiskālās struktūras maiņa, kurā inovāciju veicināšanai - zinātnei un izglītībai - atvēlama lielāka loma, jo pašlaik šai ziņā esam ES saraksta beigu galā.
Diskusija ievirzījās arī par nozaru prioritāšu nepieciešamību, ko lielā mērā nosaka ierobežotie atbalsta līdzekļi. Šai jautājumā dalībnieku domas atšķīrās. Dr. P. Ile-Antila (Pekka Ylä-Antilla), noslēdzot šo diskusiju, atzīmēja, ka prioritāšu noteikšanu kaut daļēja nepieciešama, tās lielā mērā balstot uz valstij vēsturiski un citādi noteiktajiem stiprajiem punktiem. Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste uz izvērstas analīzes pamata secināja, ka Latvijā specializācija preču ražošanā ar zemu ietverto ienākuma līmeni nosaka zemākas Latvijas potenciālās attīstības iespējas. Viena no neizmantotajām iespējām varētu būt ķīmijas un farmācijas rūpniecība, kas ietver augstu ienākumu potenciālu.
Konferences runas un materiāli ievietoti Latvijas Bankas interneta lapā. Pilns konferences materiālu apkopojums būs pieejams decembra vidū elektroniski un papīra formātā.
Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencēs kopš 2004. gada augstskolu pasniedzēji, ekonomikas pētnieki, valsts institūciju eksperti un uzņēmēji diskutē par Latvijas tautsaimniecībai svarīgiem un sarežģītiem jautājumiem ar mērķi palīdzēt ekonomiskās politikas veidotājiem un uzņēmējiem precīzāk saskatīt problēmas un to risinājumus.