Publicēts: 13.03.2009. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2009. gada 13. martā

Latvijas Banka rīko tradicionālo sabiedrības aptauju par gada monētu un aicina ikvienu izteikt savu viedokli par to, kura no 2008. gadā tapušajām jubilejas un piemiņas monētām ir "Latvijas gada monēta 2008". Aptauja ļauj centrālajai bankai noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi šķiet pievilcīgākie. 

Jau otro gadu aptaujai līdzi domā un darbojas Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras", novērtējot monētās ietvertās kultūras vērtības un māksliniecisko sniegumu. Aptaujas laikā raidījuma skatītājiem būs iespēja uzzināt vairāk gan par katru monētu, gan monētu mākslas specifiku. Raidījums arī piešķirs savu īpašo balvu. 

Šogad aptaujai informatīvi palīdzēs arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un pilsētu un pagastu bibliotēkas. Bibliotēkas ir kultūras un informācijas centrs nacionālā un vietējā mērogā, nereti pieejamākais cilvēkiem, īpaši lauku apvidos. Pateicoties valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" ieviestajam projektam "Trešais tēva dēls", bibliotēkas piedāvā bezmaksas internetu visā Latvijā, kas dod iespēju piedalīties aptaujā par gada monētu plašam interesentu lokam. 

Aicinām cilvēkus izvēlēties vienu monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Visvairāk balsu ieguvušās monētas autori - mākslinieki, kas veidojuši tās grafisko dizainu un plastisko veidojumu (ģipša modeli) - saņems balvu kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē.

Balsošana būs iespējama no 16. marta līdz 28. martam. Elektroniskā aptaujas anketa no 16. marta būs pieejama Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv. Drukātas aptaujas anketas ar kvalitatīviem monētu attēliem būs pieejamas pie Latvijas Bankas klientu kasēm centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē. Klientu kasēs arī būs iespēja apskatīt sešas aptaujai nominētās monētas.

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 20. aprīlī, kad svinīgā pasākumā Latvijas gada monētas 2008 autori saņems atzinības balvu. Pasākumā tiks izlozētas arī balvas aptaujas dalībniekiem, jo iesūtītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās sudraba monētas un zeltā kaltā T. Zaļkalna "Latvijas monēta". Aptaujas un loterijas rezultāti 20. aprīlī tiks publicēti www.bank.lv

2008. gads monētu mākslā satura ziņā ir akcentējis vēstures vērtības Latvijas sabiedrībā, valstiskumā un mākslā. Mākslinieciskā ziņā tas atkal bijis daudzveidīgs, pateicoties arī jaunu autoru debijai šai žanrā.

Tuvojoties Latvijas valsts deviņdesmitgadei, dienasgaismu tīra zelta 20 latu "Latvijas monētā" ieraudzīja līdz šim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabātais Teodora Zaļkalna 1922. gadā veidotais monētas modelis ar mātes tēlu, ko kalšanai sagatavoja tēlniece Ligita Franckeviča. Aigars Bikše ir gan grafiskā zīmējuma, gan ģipša modeļa autors monētai "Latvijai 90", kas aversā un reversā apvieno Latvijas sākotni ar nākotni - pirmo valsts ģerboni un cerību vēstošo bērnu motīvu. Mākslinieki Aivars Priedīte un L. Franckeviča ar apbrīnojamu smalkumu ienesuši Dziesmu svētkiem veltītajā monētā tautas un oriģināldzejas vārdus. Sēriju "Hanzas pilsētas" papildināja Gunāra Kroļļa un Jāna Strupuļa monēta "Limbaži", kas sasaucās ar savulaik otras lielākās Vidzemes pilsētas 785. jubileju. Eiropas sieviešu basketbola meistarsacīkstēm Rīgā šī gada jūnijā būs savs talismans - Frančeskas Kirkes un L. Franckevičas monēta "Basketbols", kas veltīta leģendārajiem Latvijas vīriešu un sieviešu basketbola panākumiem Eiropā. Un asprātīgi vispārcilvēcisko laimes tēmu risinājis A. Priedīte, "Laimes monētā" apvienojot veiksmes nesēju skursteņslauķi ar kaķi no visiem zināmā Vecrīgas nama jumta.



Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau tuvu sešdesmit jubilejas un piemiņas monētu, kuras kā dāvanu iecienījuši mūsu iedzīvotāji, valsts iestādes un ārvalstu viesi un augstās kvalitātes dēļ savām kolekcijām pievieno arī numismāti visā pasaulē.

Latvijai ir izcili sasniegumi šajā īpašajā mākslas žanrā - monētu mākslā, kur māksliniekam jāspēj sižetu un ideju ietvert dažu kvadrātcentimetru laukumā un ģipša modeļa veidotāja darbs prasa juveliera precizitāti. 2008. gada februārī, sērijas "Valsts" monēta "Brīvības cīņas" Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma izdevuma World Coins balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001. gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta poga šī izdevuma konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003. gadā sērijas "Pamati" lats "Liktenis" - par gada mākslinieciskāko monētu.

2002. gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.

Bimetāla monēta ar zilo niobiju - Laika monēta saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004. gadā.

"Barons Minhauzens" izstādē Vicenza Numismatica Itālijā ieguva galveno balvu kā 2005. gada izcilākā monēta, savukārt 2008. gadā par labāko veltījumu arhitektūrai atzina monētu "Sigulda".  

Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā "Monētu zvaigznājs" par nominācijas "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums" 2007. gadā par uzvarētāju tika atzīta "Ciparu monēta", bet 2008. gadā - "Dzīvības monēta".

Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004. gadā "Laika monēta" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2005. gadā "Barons Minhauzens" (A. Priedīte, J. Strupulis), 2006. gadā "Ciparu monēta" (I. Blumbergs, J. Strupulis), 2007. gadā "Laika monēta II" (L. Šēnbergs, J. Strupulis). Aptaujā "Latvijas gada monēta 2007" Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu "Svešas varas".

Latvijas Banka arī pēc eiro ieviešanas turpinās izlaist jubilejas un piemiņas monētas ar Latvijai būtiskiem sižetiem.