Rīgā 2009. gada 20. aprīlī
Par Latvijas gada monētu 2008 ar 4593 balsīm no 8899 kļuvusi "Laimes monēta", kuras grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un plastisko veidojumu - Jānis Strupulis. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pasākumā pateicās aptaujas dalībniekiem - māksliniekiem un balsotājiem: "Pagājušais gads, īpaši tā nogale, finanšu sistēmā un monetārajā politikā bija trauksmains, bet sešas monētas ir izdevušās lieliskas." Balvā mākslinieki saņēma zeltā kalto T. Zaļkalna "Latvijas monētu", kas kļūs par tradicionālu balvu aptaujā.
"Laimes monēta" tika kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy, tuvojoties 2008. gada Ziemassvētkiem un gadu mijai. Skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc 5000 laimīgie, kas tikuši pie monētas (Latvijas Bankā tā vairs nav nopērkama) var pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti - nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.
Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Skursteņslaucītāju amata brālības prezidents Varis Vilcāns, kurš savulaik rosināja iekalt monētā skursteņslauķi. Viņš dāvāja I. Rimšēvičam sudrabā kaltu skursteņslauķa pogu. Toties otrs monētas tēls - kaķis - ir tas, kura dēļ mākslinieks Arvīds Priedīte bija sagaidījis lielu balsotāju atbalstu paša vairāku mēnešu darbā veidotajai monētai.
Televīzijas raidījuma "100 g kultūras speciālbalvu saņēma A. Priedītes un tēlnieces Ligitas Franckevičas veidotā monēta "Dziesmu svētki", kurā viņi ar apbrīnojamu smalkumu ienesuši tautas un oriģināldzejas vārdus. Tā kā A. Priedīte, paša vārdiem, lai saglabātu sevī svētku ideālu, Dziesmu svētkus neapmeklējot, tad raidījums māksliniekiem dāvāja Dziesmu svētkus fotogrāfijās un ierakstos.
Šodien www.bank.lv ievietots to 26 aptaujas dalībniekus saraksts, kam sešu monētu mākslinieki loterijas kārtā dāvā savas monētas - pa piecām no katras sudraba monētas un vienu zeltā kalto T. Zaļkalna "Latvijas monētu".
Aptauja "Latvijas gada monēta" šogad tika rīkota piekto reizi - laikā no 16. martam līdz 28. martam ikvienam bija iespēja drukātā vai elektroniskā anketā nosaukt monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Par gada monētu 2004. gadā kļuva L. Šēnberga un J. Strupuļa Laika monēta, 2005. gadā - A. Priedītes un J. Strupuļa "Barons Minhauzens" un 2006. gadā - I. Blumberga un J. Strupuļa "Ciparu monēta", 2007. gadā - L. Šēnberga un J. Strupuļa Laika monēta II.
Jau otro gadu aptaujai līdzi domāja un darbojās Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras", novērtējot monētās ietvertās kultūras vērtības un māksliniecisko sniegumu. Aptaujai informatīvi palīdzēja arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un pilsētu un pagastu bibliotēkas.
Vairāk (arī fotoinformācija) - http://www.bank.lv/lat/main/all/lvnaud/aptauja/2008/.