Rīgā 2010. gada 9. septembrī
Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekšējā sēdē pieņemtos monetārās politikas lēmumus, ekonomiskās situācijas turpmāku stabilizēšanos, naudas tirgus procentu likmju samazinājumu, kā arī to, ka neskaidrība par 2011. gada valsts budžeta lēmumiem uztur augstu banku sistēmas likviditāti jeb brīvo līdzekļu apjomu, Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.
Vairāk - Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegtajā ziņojumā Latvijas Bankas interneta lapas jaunumos.
Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
| Spēkā no | % gadā | |
| Latvijas Bankas refinansēšanas likme | 24.03.2010. | 3.5 |
| Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 5 darba dienas iepriekšējās 30 dienās | 09.12.2008. | 7.5 |
| Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās | 09.12.2008. | 15.0 |
| Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot vairāk nekā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās | 09.12.2008. | 30.0 |
| Banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme | 24.07.2010. | 0.375 |
| Banku noguldījumu iespējas uz 7 dienām Latvijas Bankā procentu likme | 24.07.2010. | 0.5 |
Latvijas Bankas padome apstiprināja "Sistēmas noteikumus dalībai EKS" jaunā redakcijā. Noteikumu jaunā redakcija stāsies spēkā ar 09.11.2010., un šajā dienā Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS) kļūs SEPA (Single Euro Payments Area - vienotā eiro maksājumu telpa) atbilstīga, kas nozīmē vairākus potenciālus ieguvumus banku klientiem pārskaitījumu veikšanā uz vienoto eiro maksājumu telpu.
EKS pārveide par SEPA atbilstīgu sistēmu nodrošinās Latvijas bankām, Valsts kasei un Latvijas Bankai ātrus, efektīvus un drošus klientu maksājumus eiro ne tikai iekšzemē, bet arī visas SEPA telpas ietvaros. SEPA dod iespēju klientiem veikt bezskaidras naudas maksājumus eiro jebkuram saņēmējam neatkarīgi no tā ģeogrāfiskās atrašanās vietas Eiropā no viena konta un ar vienādiem nosacījumiem. SEPA telpa ir Eiropas Savienības dalībvalstis, Norvēģija, Lihtenšteina, Islande, Šveice un Monako.
EKS ir Latvijas Bankas maksājumu sistēma, ar kuras palīdzību bankas veic maksājumus klientu vārdā - tā ir infrastruktūra jeb ceļš, pa kur notiek maksājumi starp bankām. Jau no 2008. gada 1. janvāra Latvijas komercbankas var veikt ātrus un efektīvus norēķinus klientu iekšzemes maksājumiem eiro, izmantojot Latvijas Bankas EKS. Tagad šo sistēmu bankas varēs izmantot maksājumiem SEPA telpā.
Tātad, ja bankas pārrobežu maksājumiem izmantos Latvijas Bankas EKS, tad tās saviem klientiem varēs nodrošināt šo maksājumu veikšanu tik ātri, lai nauda tiktu ieskaitīta saņēmēja kontā ne vēlāk kā nākamās darbadienas beigās, jo EKS tiks ieviests vēl trešais klīringa cikls eiro maksājumu apstrādei.
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 924/2009 "Par pārrobežu maksājumiem kopienā" nosaka, ka komisijas maksai par elektroniskiem pārrobežu maksājumu eiro Eiropas Ekonomiskajā telpā jābūt tādai pašai kā iekšzemes eiro maksājumam pie nosacījuma, ka ir norādīts saņēmēja konta numurs IBAN un bankas BIC kods. Tātad, ja bankas pārrobežu maksājumiem izmantos Latvijas Bankas EKS, tad komisijas maksai vajadzētu samazināties, jo Latvijas Bankas komercbankām piemērotie tarifi par maksājumu atkarībā no bankas dienā iesniegto maksājumu skaita būs no 0.3 līdz 2.7 santīmiem par vienu maksājumu. Savukārt par steidzamajiem latu un eiro maksājumiem, kas tiek veikti, izmantojot Latvijas Bankas reālā laika norēķinu sistēmas SAMS un TARGET2-Latvija, Latvijas Bankas tarifi nemainās - latu maksājumiem 20 līdz 80 santīmu un eiro maksājumiem 12.5 līdz 80 eiro centi par vienu maksājumu atkarībā no iesniegto maksājumu skaita.
Latvijas Banka papildus informēs sabiedrību par tās ieviestajām pārmaiņām maksājumu sistēmā līdz ar SEPA atbilstīgas EKS darbības sākumu šī gada 9. novembrī. Jāņem vērā, ka norēķinu konti komercbankās (vai Valsts Kasē) ir visiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī 84% Latvijas iedzīvotāju.