Publicēts: 13.11.2018.

Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, un nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu ir pieejami šie inovatīvie starpbanku pārskaitījumi, kuri notiek zibenīgi un ir pieejami jebkurā dienā un diennakts laikā. Zibmaksājumi nu pieejami starp triju lielo komercbanku – AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un "Swedbank" AS - klientiem. Turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi jau tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru; nākotnē plaša zibmaksājumu izmantošana iespējama tirdzniecībā un e-komercijā.

  • Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, un nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu ir pieejami šie inovatīvie starpbanku pārskaitījumi, kuri notiek zibenīgi un ir pieejami jebkurā dienā un diennakts laikā;
  • gandrīz gadu pēc zibmaksājumu ieviešanas to skaits Eiropas platformā, kas apvieno 12 valstis, pārsniedzis 5 miljonus (oktobrī atsevišķās dienās pārsniedzot 100 000 maksājumu);
  • Baltijas valstis, kur dominējošā loma zibmaksājumos ir Latvijai, ir līderes šā pakalpojuma ieviešanā;
  • Latvija sper nākamo soli, "Swedbank" AS ieviešot zibmaksājumus, kas nu pieejami starp triju lielo komercbanku – AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un "Swedbank" AS – klientiem, kā arī starp šo komercbanku klientiem un tām finanšu institūcijām, kas citās eiro zonas valstīs ieviesušas zibmaksājumus, t.sk. Latvijas Banku;
  • turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi jau tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru; nākotnē plaša zibmaksājumu izmantošana iespējama tirdzniecībā un e-komercijā.

Šonedēļ "Swedbank" AS pabeidzot tehniskos priekšdarbus un sākot ikdienas režīmā nodrošināt saviem klientiem zibmaksājumus, nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu pieejami zibenīgi starpbanku maksājumi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās.

Zibmaksājumu priekšrocības jau kopš 2017. gada novembra izjutuši AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" klienti gan savstarpējos pārskaitījumos, gan pārskaitījumos uz virkni eiro zonas valstu banku (to sarakstu sk. https://www.ebaclearing.eu/services/instant-payments/participants/). Pašlaik lielākā daļa klientu maksājumu starp šīm abām kredītiestādēm notiek caur zibmaksājumu kanālu, tātad aptuveni sekundes laikā, bet bieži vien arī ātrāk nekā pussekundē jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā laikā Latvijas Bankas sistēmā apstrādāti jau gandrīz 2 milj. zibmaksājumu aptuveni 400 milj. eiro vērtībā.

Paredzams, ka zibmaksājumu skaits būtiski pieaugs, šo inovatīvo finanšu pakalpojumu ieviešot "Swedbank" AS, jo lielākā daļa klientu pārskaitījumu starp AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un "Swedbank" AS notiks, izmantojot zibmaksājumu kanālu.

Baltijas valstis, īpaši Latvija, ir vadošās eiro zonā zibmaksājumu infrastruktūras ieviešanā. Oktobrī Eiropas banku dibinātais uzņēmums EBA CLEARING informēja par Eiropas zibmaksājumu platformas RT1, kas saslēgta ar Latvijas Bankas zibmaksājumu infrastruktūru, darbības pirmo 11 mēnešu rezultātiem. Kopumā šādu maksājumu skaits pārsniedzis 5 miljonus un atsevišķās dienās oktobrī sasniegts rekords – vairāk nekā 100 000 maksājumu. Detalizētāk par zibmaksājumu platformas RT1 darbību sk. https://www.ebaclearing.eu/news-and-events/media/press-releases/25-october-2018-eba-clearing-s-real-time-payment-system-rt1-passes-5-million-transaction-mark/.

Turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi jau tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot tikai mobilā tālruņa numuru, un nevajadzēs katram maksājumam ievadīt klienta konta IBAN numuru (International Bank Account Number; starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam). Latvijas Banka uztur IBAN reģistru, kas nodrošina klientu kontu IBAN numuru un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

Zibmaksājumu attīstība un jaunu iespēju ieviešana patērētājiem nozīmēs būtisku laika ietaupījumu un dažādas iespējas labāk rīkoties ar savu naudu, t.sk. nākotnē izmantot zibmaksājumus tirdzniecības vietās un interneta veikalos jeb e-komercijā. Inovatīvais finanšu pakalpojums arī veicinās finanšu sektora attīstību un šīs nozares uzņēmumu konkurētspēju.

Zibmaksajumi infografika 2018

Uzziņai

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un, lai to sasniegtu, Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. EKS sistēma tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

Turpinot esošās maksājumu infrastruktūras attīstību, EKS sistēmā 2017. gada augusta beigās tika ieviests ātro maksājumu serviss, kas ir nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:
– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.