Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi – pētījums "Population age structure in the EU-28: Implications for Gross Domestic Savings and Current Account" ("ES-28 iedzīvotāju vecumstruktūra: tās nozīme iekšzemes kopējiem uzkrājumiem un tekošajam kontam"; autori - Corina Boblic un Ecaterina Vidrascu), kā arī Oļega Matvejeva darbs "Impact of ECB Unconventional Measures on Monetary Policy Stance" ("ECB nekonvenciālās politikas ietekme uz monetārās politikas nostāju").

Pētījumā "Population age structure in the EU-28: Implications for Gross Domestic Savings and Current Account" novērtēta iedzīvotāju vecumstruktūras pārmaiņas ietekme uz uzkrājumiem un tekošā konta bilanci 28 Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tika atklāta demogrāfiskās noslodzes negatīva ietekme uz uzkrājumiem, t.i., sabiedrībai novecojot, tā mazāk līdzekļu novirza uzkrājumiem. Taču vienlaikus sabiedrības novecošana pozitīvi ietekmē tekošā konta bilanci, kas kopā ar iepriekšminēto rezultātu varētu nozīmēt, ka sarūk valstī veikto investīciju apjoms.

Darbā "Impact of ECB Unconventional Measures on Monetary Policy Stance" tiek apskatīta desmit Eiropas Centrālās bankas (ECB) nestandarta monetārās politikas programmu ietekme uz ECB monetārās politikas nostāju. Autors tostarp novērtē nestandarta monetārās politikas programmu efektivitāti – cik lielā mērā katra programma ir ietekmējusi ECB ēnas likmi, tai skaitā salīdzinoši ar programmas apjomu. Secināts, ka ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO) ir divas reizes efektīvākas par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), kā arī ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju 2. kārta ir efektīvāka par 1. kārtu. Ja neņem vērā programmu apjomu, tad lielākā ietekme ir PAPP. Savukārt standarta monetāro politikas ietekmi uz ēnas likmi autors novērtē kā vāju.

Arī 3. vietu ieguvuši divi darbi – pētījums "The ECB's Unconventional Monetary Policy: Spillovers to the Financial Markets of Non-euro Area European Countries" ("ECB nekonvencionālā monetārā politika: ietekme uz ārpus eiro zonas esošo valstu finanšu tirgiem"; autori – Jekaterina Gornostajeva un Alivija Kovaļova) un darbs "Vai strukturālās reformas spēs veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi: BMA un GMM novērtējumu liecības" (autors Klāvs Zutis).

Darbā "The ECB's Unconventional Monetary Policy: Spillovers to the Financial Markets of Non-euro Area European Countries" tiek pētīts, kā Eirosistēmas nekonvencionālā monetārā politika ir ietekmējusi 10 Eiropas valstu, kuras neatrodas eiro zonā, finanšu tirgu. Tiek analizēta ECB paziņojumu ietekme uz obligāciju ienesīguma likmēm, akciju cenu indeksiem, valūtas kursiem pret eiro. Autori secina, ka Eirosistēmas nekonvenciālajai monetārajai politikai vislielākā ietekme bija uz akciju cenu indeksiem, tāpat bija liela ietekme uz attīstīto valstu obligāciju ienesīguma likmēm, mazāk tika ietekmētas attīstības valstu obligāciju ienesīguma likmes, bet vismazāk - valūtu kursi.

Pētījumā "Vai strukturālās reformas spēs veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi: BMA un GMM novērtējumu liecības" identificētas tās strukturālo reformu jomas, kas var nozīmīgi paātrināt Latvijas ekonomisko izaugsmi. Autors secina, ka ekonomisko izaugsmi var veicināt ar augstākām investīcijām, zemāku administratīvo slogu, stabilāku makroekonomisko vidi, paaugstinātu ārvalsts tiešo investīciju kvalitāti, kā arī ar attīstītākiem uzņēmējdarbības klasteriem. Pētījumā veiktie aprēķini arī rāda, ka, ja šajās jomās Latvijas sniegums pēdējo 10 gadu laikā būtu trīs labāko ES dalībvalstu līmenī, tad ienākumu līmenis Latvijā būtu par 4.6% lielāks.

Piešķirtas divas veicināšanas balvas – par pētījumu "Latvia's Final year bachelor students' emigration or stay intentions and their motivating factors: will they stay or will they go?" ("Latvijas bakalaura studiju pēdējā gada studentu emigrācijas vai palikšanas nodomi un to motivācijas faktori: vai viņi paliks vai dosies prom?"; autores – Elizabete Kalnozola un Sintija Nīcgale) un par darbu "Minimum wage policy and its historical effect on envelope wages in Latvia" ("Minimālās algas politika un tās vēsturiskā ietekme uz aplokšņu algām Latvijā"; autori – Uģis Kampars un Roberts Veičs).

Pētījumā "Latvia's Final year bachelor students' emigration or stay intentions and their motivating factors: will they stay or will they go?" aptaujāti 246 pēdējā kursa bakalaura studenti no vairākām augstskolām un studiju programmām par viņu emigrācijas plāniem un to ietekmējošiem faktoriem. Puse aptaujāto norādīja uz vēlmi emigrēt tuvāko divu gadu laikā. Secinājums ir, ka tieksme emigrēt pozitīvi saistīta ar angļu valodas zināšanām, darba pieredzi ārvalstīs un studiju maksas segšanu no privātiem līdzekļiem.

Darba "Minimum wage policy and its historical effect on envelope wages in Latvia" mērķis bija novērtēt minimālās algas kāpuma (2011. un 2015. gadā) ietekmi uz vidējo algu Latvijā. Autori uzskata, ka abos gadījumos minimālās algas kāpums veicināja vidējo algu, tomēr ietekme uz oficiālo un aplokšņu algas komponentēm bijusi atšķirīga. Minimālās algas pieaugums 2011. gadā samazināja oficiālo algu, bet palielināja aplokšņu algu. Savukārt minimālās algas pieaugums 2015. gadā palielināja oficiālo algu un samazināja aplokšņu algu. Tādējādi autori secina, ka minimālās algas kāpums ne vienmēr samazina ēnu ekonomiku.

Pasākuma dalībniekus sveica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš uzsvēra, ka šajā konkursā iesniegtie darbi tradicionāli ir kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību makroekonomiskajā analīzē. Daudzi no godalgoto darbu autoriem pēc tam izvēlas savu karjeru veidot nacionālajā bankā un ir starp vadošajiem ekonomistiem.

Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas un balvā – kolekcijas monētu "Vecais Stenders".

Apbalvošanas ceremonijas laikā notika godalgoto darbu apspriešana un diskusija par Latvijas tautsaimniecības aktualitātēm.

Latvijas Banka 2016./2017. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, piecpadsmito Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu. Tā mērķis – sekmēt Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.

Šogad konkursā iesniegti 12 darbi. Tas ir līdzīgs skaits kā pērn, turklātar katru gadu aug iesniegto darbu kvalitāte. Autori ir 18 studenti (dažiem darbiem ir 2 autori) no piecām Latvijas augstskolām (Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA).

Iesniegtajos pētījumos aplūkotas aktuālas ekonomikas tēmas: emigrācijas ietekmējošie faktori un emigrācijas sekas uz tautsaimniecības attīstību, minimālās algas ietekme uz ēnu ekonomiku, eiro zonas monetārās politikas transmisija, valsts budžeta bilances cikliskā korekcija, komercbanku izvēles kritēriji, strukturālo reformu ietekme uz izaugsmi, iedzīvotāju vecumstruktūras ietekme uz uzkrājumiem, kā arī citas tēmas.

Sīkāka informācija par konkursu, tostarp pagājušā gada rezultātiem – https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-petniecisko-darbu-konkurss.

Šīs dienas laikā Latvijas Bankas interneta vietnēs (bank.lv un makroekonomika.lv) tiks ievietoti konkursa materiāli.