Publicēts: 16.01.2017.

Latvijas Bankas padome šodien apstiprināja 2013. gada 16. septembra kārtības Nr. 213/9 "Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem" grozījumus.

Ar šiem grozījumiem tiek nodrošināta Eiropas Ekonomikas zonā licencētu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu pieeja Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas; tālāk tekstā – EKS sistēma) infrastruktūrai un mūsdienīgajiem norēķinu veidiem. Paredzams, ka tas veicinās inovatīvu norēķinu attīstību Latvijā, maksājumu pakalpojumu plašāku pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un Latvijas finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozares konkurētspēju maksājumu jomā.

Lai izmantotu Latvijas Bankas pakalpojumus, attiecīgajai maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei būs iespēja atvērt norēķinu kontu Latvijas Bankā, kas ļaus droši uzglabāt klientu naudas līdzekļus, kas izmantojami klientu eiro veicamu maksājumu izpildei SEPA jeb Vienotajā eiro maksājumu telpā (https://www.bank.lv/par-mums/uzdevumi/maksajumu-sistemas-uzdevumi/sepa).

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. Latvijas centrālā banka turpina attīstīt EKS sistēmas infrastruktūru, t.sk. aktīvi gatavojoties ātro maksājumu servisa ieviešanai 2017. gadā.

2016. gadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 429.2 tūkst. maksājumu 235.05 mljrd. eiro apjomā (2015. gadā - 359.1 tūkst. maksājumu 264.7 mljrd. eiro apjomā), bet EKS sistēmā – 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā (2015. gadā - 38.0 milj. maksājumu 52.4 mljrd. eiro apjomā). 

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka Eirosistēmas ietvaros papildus tam veic šādus pamatuzdevumus:

– pārvalda ārējās rezerves;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
– sagatavo finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.