Publicēts: 14.03.2016.

Latvijas Bankas padome šodien, uzklausot ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā, nolēma samazināt iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozi 2016. gadam.

2015. gadā saglabājās mērens Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps – saskaņā ar sezonāli un atbilstoši kalendāro dienu skaitam izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 2.6%. 2015. gada 4. ceturksnī ekonomiskā attīstība jūtami palēninājās, liecinot par augstu nenoteiktību un riskiem, ko rada ārējās vides faktori.

Gaidāms, ka, strādājošo pirktspējai turpinot palielināties, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016. gadā, kā jau pēdējos gados ierasts, turpinās noteikt galvenokārt privātais patēriņš. Situācija ārējā vidē joprojām ir sarežģīta – to apstiprina vājie Latvijas preču eksporta dati janvārī.

Nozaru dalījumā 2016. gadā, līdzīgi kā pērn, būvniecība un transporta nozare būs galvenās lēnāka IKP attīstības tempa noteicējas. 2016. gadā apstrādes rūpniecības devums IKP pieaugumā būs ievērojami vājāks nekā 2015. gadā. Bažas par apstrādes rūpniecības attīstību vairo arī negatīvie janvāra dati.

Ņemot vērā joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju, pasaules un daļas partnervalstu tautsaimniecības izaugsmes prognožu pasliktināšanos un vāju investīciju dinamiku, Latvijas Bankas IKP prognoze 2016. gadam samazināta no 2.7% uz 2.3% (saskaņā ar sezonāli un atbilstoši kalendāro dienu skaitam izlīdzinātiem datiem).

Piedāvājuma puses faktoru ietekmē 2016. gada vidējā inflācija joprojām būs zema. Latvijas Bankas 2016. gada inflācijas prognoze ir samazināta uz 0.0% (2015. gada septembra prognoze – 1.3%).

2016. gada vidējā inflācija prognozēta nedaudz zemāka nekā 2015. gadā. Lai gan gaidāms, ka saglabāsies mērena ekonomiskā izaugsme, tā ir palēninājusies, un netiek prognozēts tik straujš algu kāpums kā iepriekšējos gados. Tādējādi pieprasījuma puses spiediens uz inflāciju nepastiprināsies.

Maz ticams, ka tik straujš enerģijas un pārtikas cenu kritums kā 2015. gadā pasaules tirgū varētu atkārtoties arī 2016. gadā, jo šo cenu bāze ir visai zema. Tomēr 2016. gada sākumā šo resursu cenas vēl turpināja sarukt un ar nelielu novēlošanos ietekmē izmaksas daudzās nozarēs. Tas tiešāk atspoguļojas degvielas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenās, bet netieši – arī atsevišķu tirgojamo preču un pakalpojumu cenās.

Inflāciju nedaudz paaugstinās netiešo nodokļu pārmaiņas, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu cenas: akcīzes nodokļa palielinājums degvielai no janvāra un alkoholiskajiem dzērieniem no aprīļa, kā arī pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes piemērošana mājokļa apsaimniekošanas maksai no jūlija.

2016. gada vidējās inflācijas prognozes riski ir lejupvērsti, jo globālās ekonomiskās attīstības palēnināšanās kavē resursu (t.sk. enerģijas) pieprasījuma kāpumu, tādējādi naftas cena varētu būt zemāka par līdz šim prognozēto.

Detalizētāka informācija par jaunajām prognozēm – Latvijas Bankas makroekonomisko prognožu sadaļā vietnē makroekonomika.lv.