E-pasts: monetas@bank.lv

Rīgas monētu kase
Adrese: K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā
Tālrunis: 67022529 vai 67022493

Liepājas filiāles klientu kase
Adrese: Teātra ielā 3, Liepājā
Tālrunis: 63480324

Latvijas gada monēta

Latvijas gada monēta 2016

25.05.2017

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2016" atzīta "Pasaku monēta II. Eža kažociņš". Kopumā balsojumā piedalījās 16 581 dalībnieks, un par monētu "Pasaku monēta II. Eža kažociņš" tika nodota 7 601 balss.

"Pasaku monēta II. Eža kažociņš" ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Lielu popularitāti ieguvusī pirmā šīs sērijas monēta tika izlaista 2015. gadā, tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem un ieguva titulu "Latvijas gada monēta 2015".

Monētas "Pasaku monēta II. Eža kažociņš" grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā. Formas ziņā inovatīvā – ovālā – monēta izgatavota UABLietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris. 

Vairāk par noslēguma pasākumu

Latvijas Bankas kasēs līdz ar desmitiem citu kolekcijas monētu joprojām var iegādāties 2016. gadā izlaistās monētas “Janis Rozentāls”, “Ziemassvētku kaujas” un “Zelta saktas. Ripsakata”, kā arī 2014. gadā izlaisto monētu "Kurzemes baroks" (“Latvijas gada monēta 2014”).

GM-2016 kopbilde

 

Latvijas gada monēta 2015

29.04.2016

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2015" atzīta "Pasaku monēta I. Pieci kaķi". Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" balsojuši 4820 aptaujas dalībnieku.

5K 02

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir izcila bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana "Šūpuļa monēta" ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par "Latvijas gada monētu 2013".

Kolekcijas monēta "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 

Pasākumā tika nosauktas arī vairākas īpašās nominācijas. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspertu komisijas balvu muzeja direktore Māra Lāce pasniedza monētai "Rīgas pilij 500", norādot, ka Ivara Drulles un Ilzes Lībietes veidotais darbs ar savu lakoniski precīzo vizuālo vēstījumu, formu askētiskumu un tīrību ir pārliecinošs veltījums Rīgas pils 500 gadu jubilejai, apliecinot šīs celtnes simbolisko spēku un nozīmi Latvijas un Rīgas vēsturē.

Sabiedrības "Tilde" valdes locekle Indra Sāmīte un valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmu centrs" direktora vietniece Sandra Ozoliņa monētai "Rainis un Aspazija" (grafiskā dizaina autore Arta Ozola-Jaunarāja, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča) pasniedza Latvijas publisko bibliotēku balvu, uzsverot, ka mums ir vairākas vērtības, kas iet cauri laikiem. Starp šādām vērtībām, kas nekad nenoveco, ir dižgari Rainis un Aspazija.

Kolekcionārs Madis Gerbaševskis pasniedza tradicionālo "Kolekcionāru balvu 2015". Latvijas numismātu aptaujā par labāko atzīta monēta "Rīgas pilij 500".

"Latvijas gada monētas 2015" ceremonijā klātesošie pieminēja 2016. gada februārī mūžībā aizgājušo mākslinieku, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas ilggadējo dalībnieku Ilmāru Blumbergu, kurš radījis septiņas atmiņā paliekošas kolekcijas monētas, no tām trīs – gada monētas laureātes. I. Rimšēvičs: "I. Blumbergs bija īpašs cilvēks. No mums ir aizgājusi viena fantastiska mākslas zvaigzne. Nezinu, vai jebkad spēsim viņam pateikties, ceru, ka to vēl izdarījām mākslinieka dzīves laikā."

"Latvijas gada monētas 2015" partneri ir LNMM, sabiedrība "Tilde" un Kultūras informācijas sistēmu centrs.

Aptauju informatīvi atbalsta Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Biznesa augstskola Turība, Banku augstskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola, VAS "Latvijas Pasts", grāmatu nams "Valters un Rapa", monētu tirgotāji SIA "TAVEX", SIA "IMIS", SIA "Silver Trust" ("Latviancoins.lv"), SIA "E-Lats", SIA "Money Express Credit", SIA "NEO" un SIA "Rīga Numis" ("Rīgas numismātikas salons").

Monetu-lapai-GM2015

Latvijas gada monēta 2014

29.04.2015

Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2014" atzīta monēta "Kurzemes baroks".

Gada-moneta-2014

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 000 cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Sudraba kolekcijas monēta ar apzeltītām detaļām "Kurzemes baroks" ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu. Tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra, bet reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.

Publisko bibliotēku nomināciju no valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmu centrs" un sabiedrības "Tilde" balvu saņēma monētas "Baltā grāmata" māksliniece Sandra Krastiņa, grāmatu nama "Valters & Rapa" balvu – Vecajam Stenderam veltītā monēta (mākslinieki Aigars Ozoliņš un Jānis Strupulis), bet Latvijas kolekcionāru speciālbalvu – monētas "Ainažu jūrskola" mākslinieks Ivars Drulle. 

Aptauja "Latvijas gada monēta" 2013

10.02.2014

Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2013" atzīta "Šūpuļa monēta". Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 6 200 cilvēku, bet par "Šūpuļa monētu" atdots aptuveni 1 700 balsu. Šīs piemiņas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto "Latvijas monētu".

14 04 29 gada moneta4

 

Monētu aptaujas 2013. gadā

23.05.2013

No 2013. gada 6. marta līdz 28. aprīlim Latvijas Bankas ēkā darbojās multimediāla izstāde "Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi". Tās ietvaros iedzīvotāji varēja piedalīties balsojumos par dažādām monētu nominācijām - "Latvijas gada monēta 2012" un "Mana monēta".

Par "Latvijas gada monēta 2012" kļuva 2012. gadā atkārtoti nokaltais mākslinieka Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks"

Aptaujā "Mana monēta" ikviens iedzīvotājs varēja izteikt savu viedokli par to, kura no 20 gados izdotajām Latvijas jubilejas un piemiņas monētām viņus uzrunājušas visvairāk. Rezultātā iedzīvotāji visbiežāk no 92 Latvijas jubilejas un piemiņas monētām minējuši "Dzintara monētu". 2010. gadā Somijas kaltuvē Rahapaja Oy izgatavotās sudraba monētas, kurā iestrādāts dzintars, autors ir mākslinieks Aigars Bikše. Otrā biežāk nosauktā ir Latvijas Republikas 75 gadu jubilejai veltītā 100 latu monēta, un trešā – "Laimes monēta".

Aptauja "Latvijas gada monēta 2011"

12. aprīlī svinīgā apbalvošanas pasākumā "Latvijas gada monēta 2011" autori saņēma balvu "Gada monēta".

Ilmārs Blumbergs: "Mana mīlestība uz Čaku ir tik sena kā sadarbība ar Pēteri Pētersonu un Imantu Ziedoni, "Spēlē Spēlmani" veidojot." Ligita Franckeviča: "Ar šo aptauju ir tāpat, kā ar skaistuma konkursu – visas monētas gluži kā visas sievietes ir skaistas."

Latvijas_gada_moneta_2011

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pateicās visiem, kas 2011. gadā rūpējušies par Latvijas monētu izcilību – Monētu dizaina komisijas locekļiem un māksliniekiem. Latvijas Bankas prezidents: "Mums mēdz teikt, ka kalt monētas un zīmēt skaistu naudu protam vislabāk, bet šai brīdī ir svarīgi apzināties, ka Latvijā mākam arī pārvarēt krīzi. Krīzes smagākais punkts ir aiz muguras, un tas dod pamatu, lai ietu tālāk, lai būtu jaunas radošas idejas un projekti, lai varam domāt arī par jaunām un skaistām monētām."

Gada balvas pretendentes 
2011. gadā Latvijas Banka izlaidusi septiņas jubilejas un piemiņas monētas. 2011. gadā Latvijas Bankas izlaisto jubilejas un piemiņas monētu kolekciju papildinājušas monētas Miglā asaro logs, Rundāles pils, Rīgas naudai 800, Dzelzceļš Latvijā, Rīga (no monētu sērijas "Hanzas pilsētas"), Rīgas Doms un Akmens monēta. Monētas radījuši mākslinieki Ilmārs Blumbergs, Guntars Sietiņš, Gunārs Krollis, Kristaps Ģelzis, Inta Sarkane, Aigars Ozoliņš, Laimonis Šēnbergs, Jānis Strupulis un Ligita Franckeviča. 

Gada_moneta_2011_pretendentes

Balsojums 
Aptauju "Latvijas gada monēta 2011" Latvijas Banka rīkoja sadarbībā ar valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projektu "Trešais tēva dēls" un Latvijas publiskajām bibliotēkām, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Televīzijas raidījumu "100g kultūras", kā arī tīklošanas portālu "Draugiem.lv". No 2. marta līdz 15. martam Latvijas Bankas centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī un Liepājā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas centrālajā ēkā (K. Barona ielā 14) varēja nobalsot par sev tīkamāko monētu.

Apbalvošanas pasākumā monētu autori izlozēja balvas aptaujas dalībniekiem – iesūtītās anketas piedalījās loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas. 

Izlozes rezultāti

Īpašās balvas
Noslēguma pasākumā speciālbalvas piešķīra LTV raidījums "100 g kultūras", numismāti jeb naudas kolekcionāri un publiskās bibliotēkas.

Aptaujas kultūras ekspertu žūrijas – Latvijas Televīzijas raidījuma "100 g kultūras" īpašo balvu saņēma "Akmens monētas" mākslinieks L. Šēnbergs. Viņu sveica raidījuma vadītāja Kristīne Želve: "Mani kolēģi nobalsoja par Akmens monētu, un tādas konkrētas atbildes, kāpēc, nebija – tā vienkārši uzrunā. Domāju, ka Latvijas monētās ir tas netveramais, instinktu līmenī dzīvojošais un bieži pat nenoformulējamais šejienes jeb nacionālais kods."

Par Kolekcionāru gada monētu 2011 kļuva sērijas "Hanzas pilsētas" noslēdzošā monēta "Rīga" – tās autori Gunārs Krollis un Jānis Strupulis.

Trešo speciālbalvu – monētas "Miglā asaro logs" māksliniekiem aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" pārstāve Sandra Vīgante.

 

Gada_moneta_2011_partneri