E-pasts: monetas@bank.lv

Rīgas monētu kase
Adrese: K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā
Tālrunis: 67022529 vai 67022493

Liepājas filiāles klientu kase
Adrese: Teātra ielā 3, Liepājā
Tālrunis: 63480324

Latvijas gada monēta

Latvijas gada monēta 2016

25.05.2017

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2016" atzīta "Pasaku monēta II. Eža kažociņš". Kopumā balsojumā piedalījās 16 581 dalībnieks, un par monētu "Pasaku monēta II. Eža kažociņš" tika nodota 7 601 balss.

"Pasaku monēta II. Eža kažociņš" ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Lielu popularitāti ieguvusī pirmā šīs sērijas monēta tika izlaista 2015. gadā, tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem un ieguva titulu "Latvijas gada monēta 2015".

Monētas "Pasaku monēta II. Eža kažociņš" grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā. Formas ziņā inovatīvā – ovālā – monēta izgatavota UABLietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris. 

Vairāk par noslēguma pasākumu

Latvijas Bankas kasēs līdz ar desmitiem citu kolekcijas monētu joprojām var iegādāties 2016. gadā izlaistās monētas “Janis Rozentāls”, “Ziemassvētku kaujas” un “Zelta saktas. Ripsakata”, kā arī 2014. gadā izlaisto monētu "Kurzemes baroks" (“Latvijas gada monēta 2014”).

GM-2016 kopbilde

 

Latvijas gada monēta 2015

29.04.2016

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2015" atzīta "Pasaku monēta I. Pieci kaķi". Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" balsojuši 4820 aptaujas dalībnieku.

5K 02

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir izcila bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana "Šūpuļa monēta" ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par "Latvijas gada monētu 2013".

Kolekcijas monēta "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 

Pasākumā tika nosauktas arī vairākas īpašās nominācijas. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspertu komisijas balvu muzeja direktore Māra Lāce pasniedza monētai "Rīgas pilij 500", norādot, ka Ivara Drulles un Ilzes Lībietes veidotais darbs ar savu lakoniski precīzo vizuālo vēstījumu, formu askētiskumu un tīrību ir pārliecinošs veltījums Rīgas pils 500 gadu jubilejai, apliecinot šīs celtnes simbolisko spēku un nozīmi Latvijas un Rīgas vēsturē.

Sabiedrības "Tilde" valdes locekle Indra Sāmīte un valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmu centrs" direktora vietniece Sandra Ozoliņa monētai "Rainis un Aspazija" (grafiskā dizaina autore Arta Ozola-Jaunarāja, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča) pasniedza Latvijas publisko bibliotēku balvu, uzsverot, ka mums ir vairākas vērtības, kas iet cauri laikiem. Starp šādām vērtībām, kas nekad nenoveco, ir dižgari Rainis un Aspazija.

Kolekcionārs Madis Gerbaševskis pasniedza tradicionālo "Kolekcionāru balvu 2015". Latvijas numismātu aptaujā par labāko atzīta monēta "Rīgas pilij 500".

"Latvijas gada monētas 2015" ceremonijā klātesošie pieminēja 2016. gada februārī mūžībā aizgājušo mākslinieku, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas ilggadējo dalībnieku Ilmāru Blumbergu, kurš radījis septiņas atmiņā paliekošas kolekcijas monētas, no tām trīs – gada monētas laureātes. I. Rimšēvičs: "I. Blumbergs bija īpašs cilvēks. No mums ir aizgājusi viena fantastiska mākslas zvaigzne. Nezinu, vai jebkad spēsim viņam pateikties, ceru, ka to vēl izdarījām mākslinieka dzīves laikā."

"Latvijas gada monētas 2015" partneri ir LNMM, sabiedrība "Tilde" un Kultūras informācijas sistēmu centrs.

Aptauju informatīvi atbalsta Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Biznesa augstskola Turība, Banku augstskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola, VAS "Latvijas Pasts", grāmatu nams "Valters un Rapa", monētu tirgotāji SIA "TAVEX", SIA "IMIS", SIA "Silver Trust" ("Latviancoins.lv"), SIA "E-Lats", SIA "Money Express Credit", SIA "NEO" un SIA "Rīga Numis" ("Rīgas numismātikas salons").

Monetu-lapai-GM2015

Latvijas gada monēta 2014

29.04.2015

Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2014" atzīta monēta "Kurzemes baroks".

Gada-moneta-2014

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 000 cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Sudraba kolekcijas monēta ar apzeltītām detaļām "Kurzemes baroks" ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu. Tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra, bet reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.

Publisko bibliotēku nomināciju no valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmu centrs" un sabiedrības "Tilde" balvu saņēma monētas "Baltā grāmata" māksliniece Sandra Krastiņa, grāmatu nama "Valters & Rapa" balvu – Vecajam Stenderam veltītā monēta (mākslinieki Aigars Ozoliņš un Jānis Strupulis), bet Latvijas kolekcionāru speciālbalvu – monētas "Ainažu jūrskola" mākslinieks Ivars Drulle. 

Aptauja "Latvijas gada monēta" 2013

10.02.2014

Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2013" atzīta "Šūpuļa monēta". Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 6 200 cilvēku, bet par "Šūpuļa monētu" atdots aptuveni 1 700 balsu. Šīs piemiņas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto "Latvijas monētu".

14 04 29 gada moneta4

 

Monētu aptaujas 2013. gadā

23.05.2013

No 2013. gada 6. marta līdz 28. aprīlim Latvijas Bankas ēkā darbojās multimediāla izstāde "Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi". Tās ietvaros iedzīvotāji varēja piedalīties balsojumos par dažādām monētu nominācijām - "Latvijas gada monēta 2012" un "Mana monēta".

Par "Latvijas gada monēta 2012" kļuva 2012. gadā atkārtoti nokaltais mākslinieka Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks"

Aptaujā "Mana monēta" ikviens iedzīvotājs varēja izteikt savu viedokli par to, kura no 20 gados izdotajām Latvijas jubilejas un piemiņas monētām viņus uzrunājušas visvairāk. Rezultātā iedzīvotāji visbiežāk no 92 Latvijas jubilejas un piemiņas monētām minējuši "Dzintara monētu". 2010. gadā Somijas kaltuvē Rahapaja Oy izgatavotās sudraba monētas, kurā iestrādāts dzintars, autors ir mākslinieks Aigars Bikše. Otrā biežāk nosauktā ir Latvijas Republikas 75 gadu jubilejai veltītā 100 latu monēta, un trešā – "Laimes monēta".

Par aptaujas Latvijas gada monēta 2010 rezultātiem

"Dzintara monētā" iekalts un iemūžināts minerāls, pusdārgakmens, ko radīja savulaik mūsu zemē augušās dzintara priedes un ko sīku akmentiņu veidā joprojām izskalo Baltijas jūra – ik monētā rūpīgā procesā iestrādāts dzintara gabaliņš. Pēc mākslinieka ieceres, dzintara cilindriņš tapis par acs zīlīti – monētas dizaina konkursā uzvarējušā Aigara Bikšes darba devīze bija "Un pēc 40 miljoniem gadu dzintars pirmo reizi ieraudzīja cilvēku…"

IMG_3184

Dzejnieks un grāmatas "Dzintars" autors liepājnieks Olafs Gūtmanis: "Šis ir tāds pirmais tāds mēģinājums iestrādāt dzintaru monētā, šī mazā actiņa simbolizē visu dzintara pagātni. Varbūt cilvēki, raugoties šajā actiņā, atskatīsies tālāk mūsu pagātnē un painteresēsies par dzintaru ne tikai kā par rotaslietu, bet arī par tiešām tādu vēsturisku simbolu."

Aigars Bikše, saņemot balvu: "Mākslinieks dara savu – es skatos savās mākslinieka kategorijās un radu darbu, bet svarīgi, ka banka izvirza stiprus, interesantus mērķus kā šo – veidot pirmo šāda tehnoloģiska risinājuma monētu."

 AL1_5754

Pārējās pretendentes

 Gada_monetas2010f

2010. gads monētu mākslā nozīmē monētas Hercogam Jēkabam 400, Neatkarības deklarācija, Latviešu ābece, Dzintara monēta un Laika monēta III, satura ziņā akcentējot Latvijas vēsturi, valstiskumu, kultūras vērtības, arī plašākas filozofiskas kategorijas. Monētas radījuši mākslinieki Ilze Lībiete, Ilmārs Blumbergs, Arvīds Priedīte, Aigars Bikše, Laimonis Šēnbergs, Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis.

Par tradicionālu balvu māksliniekiem ir izvēlēta tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922. gadā iecerētā un 2008. gadā nokaltā Latvijas monēta, kas ir atzīta par Pasaules gada monētu 2010.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: "Skatoties uz 2010. gada monētām, gribas minēt trīs vārdus: zināšanas, atbildība, uzdrīkstēšanās.Hercoga Jēkaba laikā zināšanas pavēra Kurzemei vārtus uz pasauli. Jelgavas aptiekārs Henrihs Roze, pateicoties zinātkārei, atklāja niobiju, kas devis trīs Laika monētas. Ābece ir simbols tam, ka zināšanas vajadzīgas ikvienam, lai augtu paši un valsts. Atbildība un uzdrīkstēšanās ir 4. maija vārdi. Un bez uzdrīkstēšanās dzintars nebūtu nonācis sudraba monētā."

Iespēja piedalīties savas valsts naudas tapšanā

Šogad, balsojot par gada monētu, vienlaikus aicinājām cilvēkus piedalīties savas valsts naudas tapšanā un ierosināt, viņuprāt, svarīgas un interesantas tēmas nākamajām jubilejas un piemiņas monētām. Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja un Monētu dizaina komisijas locekle Maruta Brūkle: "Ziepes ir lielas, jo tik daudz ieteikumu mēs nevarēsim īstenot, tam vienkārši nepietiks gadu. No vēstulēm nāk bezgalīga mīlestība pret Latvija dabu, bezgalīga fanošana par Rīgas "Dinamo", arī sāpe par negācijām sabiedrībā. Augstā vērtē tiek turētas latviskās kultūras un vispārcilvēciskās vērtības. Bet pats pirmais manis atvērtais teksts no vairākiem tūkstošu iesūtīto bija "Es mīlu šo zemi.""

Īpašās balvas 

Arī aptaujas kultūras ekspertu žūrijas – Latvijas Televīzijas raidījuma "100 g kultūras" īpašo balvu saņēma "Dzintara monētas" mākslinieks A. Bikše. Raidījuma veidotāju grūto lēmumu, Kristīnes Želves un Ievas Rozentāles vārdiem, izšķīra ieklausīšanās sirdsbalsī.

Par Kolekcionāru gada monētu 2010 kļuva monēta "Hercogam Jēkabam 400" – tās autori Ilze Lībiete, Jānis Strupulis un Ligita Franckeviča. Naudas kolekcionāru dzimtas pārstāvis Madis Gerbaševskis uzsvēra, ka kolekcionāri, numismāti ir tie cilvēki, kuri visvairāk gaida katru monētu, un šoreiz viedokļi bija ļoti tuvi – uzvarētāju izšķīra pāris balsu.

Trešo speciālbalvu – monētas "Ābece" māksliniekiem Arvīdam Priedītem un Ligitai Franckevičai – aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza Ventspils Galvenās bibliotēkas vadītāja Astra Pumpura, uzsverot ābeci kā katra cilvēka pirmo grāmatu un pamatu bibliotēkai.

Svinīgajā pasākumā monētu mākslinieki arī izlozēja, kuri no divdesmit pieci no 11 718 aptaujas dalībniekiem saņems viņu veidotās, aptaujai nominētās monētas.

Izlozes rezultāti