regionu sarunas karte viss 800x300

Latvijas Bankas ekonomistiem tā bijusi neatsverama iespēja iegūt Latvijas tautsaimniecības momentuzņēmumu uz vietas novados un bez pastarpinājuma statistikas izklājtabulās. Saklausītais pirmkārt noderēs tiešā saistībā ar eiro zonas centrālo banku uzticēto pamatuzdevumu vienotās monetārās politikas noteikšanu. Tikšanos cikls reģionos sakrita ar diskusijas kulmināciju eiro zonā par krīzes glābšanas darbu beigu sākumu: vai tagad Eiropas valstīm labāk, ka centrālās bankas naudu turpināt drukāt jeb met mieru šim ārkārtas pasākumam? Vai procentu likmes celt jau tagad, paturot acīs rītdienas inflāciju? Jeb pagaidīt, jo izaugsme vēl vietām trausla?

Eiro zonas centrālo banku un Eiropas Centrālās bankas kopīgi veiktā "naudas drukāšana ir aizvadītajā krīzē novērsusi vēl lielāku darba vietu zudumu, neļaujot tautsaimniecībai pavisam sastingt, kad finanšu asinsrite caur bankām aprautos. Tas atbalsojies arī Latvijā, un uzņēmēji retāk sūdzējās par naudas nepieejamību. Tomēr daudzviet, sevišķi Latgalē, jutām, ka valsts atbalsta instrumentiem vēl ir darba lauks, darot ražošanas kredītus pieejamākus.

Ne mazāk noderīga bija domu apmaiņa jomās, kas makroekonomisko stabilitāti skar netieši, bet ir tikpat izšķirošas labklājības audzēšanā: pirmkārt, izglītība. Te gan skolu tīkla un satura reforma, gan bezdarbnieku pārkvalifikācija, gan prasmju aktualizēšana pusmūža strādājošajiem, lai datori un roboti neapdraud iztikas pelnīšanu. Daudzviet skaļi skanēja bažas par ātro kredītu parāda jūgu, kas ievērojamu skaitu cilvēku iespiežot pelēkajā ekonomikā. Latvijas Bankas ekonomisti tai palīdzējuši skanēt valsts politikas lēmēju diskusijā Saeimas un valdības mājās. Ātro kredītu ierobežošana augustā nonākusi likumdevēju darba kārtībā.

Valmiera 5. februāris

Valmieras pasākumu programmā notika šādas aktivitātes:

- tikšanās ar studentiem Vidzemes augstskolā 

- tikšanās ar reģiona uzņēmējiem, pašvaldību līderiem 

- diskusija ar iedzīvotājiem "Kā kļūt turīgiem: kas jādara cilvēkam un valstij, lai algā saņemtu vismaz 1000 eiro?" 

Regionu sarunas logo

Pasākumos piedalījās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, valdes loceklis Harijs Ozols.

Diskusijas apkopojums

Jelgava 1.-2. marts

Jelgavas pasākumu programmā notika šādas aktivitātes:

- tikšanās ar studentiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē

- tikšanās ar reģiona uzņēmējiem, pašvaldību līderiem 

- iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju tikšanās ar Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru  un valdes locekli Hariju Ozolu. 
Prezentācijas tēma: "Atslēga uz turīgumu – naudā vai izglītībā?"

Diskusijas apkopojums

Talsi 23. marts

Talsu pasākumu programmā notika šādas aktivitātes:

- diskusija ar uzņēmējiem;

- iedzīvotāju tikšanās ar Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, valdes locekli Hariju Ozolu un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku Mārtiņu Bitānu. 
Prezentācijas tēma: "Cik gados sasniegsim pārtikušo valstu līmeni – 10, 20, 50..?" 

Tiešraides ieraksts:

regionu sarunas logo Talsi 641x66

Diskusijas apkopojums

Madona 6. aprīlis

Ikviens tika aicināts apmeklēt diskusiju "Kāpēc par līdzīgu darbu Latvijā saņem daudz mazāk nekā Vācijā?".

Vai mums ir skopāki uzņēmēji? Vai tomēr atbilde meklējama pievienotajā vērtībā un produktivitātē - un ko šie vārdi īsti nozīmē? Un ko te katrs varam darīt lietas labā? 

Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.
Sarunu vadīja "Latvijas Avīzes" žurnālists Ivars Bušmanis.

regionu sarunas logo Madona 641x66

Diskusijas apkopojums

Rēzekne un Preiļi 23. aprīlis

Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds sniedza prezentāciju "Kā mainās pasaule un ko tas nozīmēs Latvijai?"

Preiļu kultūras centrā plkst. 17 notika tikšanās ar Latvijas Bankas vadības pārstāvjiem – padomes locekli Edvardu Kušneru, valdes locekli, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāju Jāni Blūmu un ekonomistu Andri Strazdu. Sarunas tēma – "Kas darāms, lai cilvēki nebrauktu prom no Latgales?", tajā piedalījās arī Preiļu domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.

regionu sarunas logo Preili Rezekne 641x66

Diskusijas apkopojums

Ogre 14. maijs

Ogres pasākumu programmā notika šādas aktivitātes:

- tikšanās ar vietējo sabiedrību un izglītības darbiniekiem; sarunas tēma – "Kā skolotāja alga ietekmē atslēdznieka algu?"

- diskusija ar uzņēmējiem Ogres biznesa inkubatorā; sarunas tēma – "Latvijas tautsaimniecība simtgades priekšvakarā un izaicinājumi nākotnei?".

Pasākumos piedalījās Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Ogres novada domes vadības pārstāvji.

regionu sarunas logo Ogre 641x66

Diskusijas apkopojums

Liepāja un Saldus 23. maijs

Pasākuma programmā:
- tikšanās ar uzņēmējiem un pašvaldības vadību centrā "Libava"; sarunas tēma – "Latvijas tautsaimniecība simtgades priekšvakarā un nākotnes izaicinājumi";
- diskusija ar iedzīvotājiem un pašvaldības vadību; sarunas tēma – "Kā no pagasta pamatskolas sola nonākt pasaules līmeņa uzņēmuma vadītāja krēslā?".

Pasākumos piedalījās Latvijas Bankas valdes loceklis Jānis Blūms, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Regionu sarunas logo Saldus 641x66

Diskusijas apkopojums

Latvijas 100 gadu jubileja iezīmē vairākas krustceles tautsaimniecības attīstībā, kur gan pašu izvēles, gan objektīvu pasaules norišu ietekme izšķirs, vai mums būs nevis vairāki, bet daudzi veiksmīgi eksportējoši uzņēmumi, vai mūsu bērni dzīvos pārtikušā valstī un vai izvairīsimies no iedzīvotāju skaita tālāka sarukuma, nevienlīdzības saglabāšanās, reģionu panīkuma u.c. problēmām.

Tāpēc Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas pasākumu ietvaros 2018. gada pavasarī "Reģionu sarunās par labklājību" visu Latvijas reģionu pilsētās ar vietējās sabiedrības pārstāvjiem diskutēja par to, kā vairot turību Latvijā un kā to paveikt, izmantojot tādus instrumentus kā zināšanas, nauda un prognozējama ekonomiskā politika.

Diskusiju laikā izskanēja vairākas zīmīgas atziņas. Valsts turīguma pamats ir konkurētspējīga, moderna izglītības sistēma, kas ļauj sagatavot radošus, uzņēmīgus, inovatīvas idejas īstenojošus cilvēkus. Gudrāki darbinieki nozīmē lielākas iespējas uzņēmumiem ražot tādus produktus, kas būtu pieprasīti visā pasaulē, kurus varētu pārdot par atbilstošu cenu, lai pašu darbiniekiem maksātu cilvēka cienīgu atalgojumu. Tikai tā varam kāpināt katra personīgo un valsts kopējo turīgumu.