Ekspertu sarunu materiāli un tiešraides var atrast makroekonomikas analīzei veltītajā interneta vietnē Makroekonomika.lv.


"Zibmaksājumi – jauna ēra Latvijas banku, uzņēmumu un iedzīvotāju norēķinos"

2017. gada 7. jūnijā

Ieskats ekspertu sarunas saturā

E-pasta vēstule sekunžu laikā, saruna starp diviem cilvēkiem, kuri atrodas 1 000 kilometru attālumā, pieeja multimedijiem jebkurā diennakts laikā visur, kur vien ir internets, – tā vairs nav zinātniskā fantastika, bet gan realitāte, kas ienākusi ikviena cilvēka ikdienas dzīvē. Loģisks ir jautājums, ciktāl modernās tehnoloģijas var uzlabot finanšu sektora darbu un pakalpojumus, kas tiek sniegti uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Vai pilnībā izmantojam tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai atvieglotu naudas apriti un norēķinus?

Jau ierasts, ka naudas pārskaitījums vairs neaizņem vairākas dienas, bet gan stundas. Saņemt finanšu pakalpojumus ērtāk ir internetā un internetbankā, ne kredītiestādes filiālē. Zvanīšana nav mobilā tālruņa galvenā funkcija, bet ar šo iekārtu iespējams veikt plašu uzdevumu klāstu, t.sk. pārvaldot savas finanses un veicot ikdienas norēķinus. Tomēr šis potenciāls līdz galam nav izmantots, tāpēc Latvijas Banka viena no pirmajām Eiropā jau šajā vasarā ieviesīs ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, kuru svarīgākā īpašība – nauda jebkurā diennakts laikā jeb 24/7/365 režīmā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami. Novembrī šāda maksājumu infrastruktūra būs izveidota visas Eiropas mērogā, un ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un piedāvātajiem gala risinājumiem.

Cik gatavi esam zibmaksājumu ieviešanai? Kādus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem piedāvās kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izmantojot Latvijas Bankas un Eiropas līmeņa ātro maksājumu infrastruktūru? Kādas tendences vērojamas globālajā maksājumu tirgū un kādas ir Latvijas sekmes šajā jomā? Ko moderno norēķinu jomā gaida uzņēmēji un iedzīvotāji? Kā jaunā norēķinu ēra atvieglos dzīvi pašiem uzņēmumiem, darbojoties Latvijā un starptautiski, to klientiem, darbiniekiem?

Ekspertu sarunas dalībnieki

Harijs OzolsHarijs Ozols, Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs. Harijs Ozols ir Latvijas Bankas valdes loceklis kopš 2002. gada. Vada Latvijas Bankas darbības risku vadības komiteju, pārrauga maksājumu sistēmu un Kredītu reģistra darbību un attīstību un vada nozīmīgus attīstības projektus šajās jomās. Kopš 1997. gada viņš ir Latvijas Bankas Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs un ir atbildīgs par Latvijas Bankas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu un telekomunikāciju infrastruktūras izveides, funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanu. Harijs Ozols ieguvis inženiera programmētāja profesionālo maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē. Harijs Ozols pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas Informācijas tehnoloģiju komitejā un Augstākā līmeņa tirgus infrastruktūru attīstības grupā.

Kaspars CikmačsKaspars Cikmačs, AS "Citadele banka" valdes loceklis. Kaspara Cikmača pārziņā daudzus gadus ir gan AS "Citadele banka" administratīvo pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju (IT) joma, gan e-biznesa, nekustamo īpašumu, iepirkumu, efektivitātes, inkasācijas un banku operāciju nodrošināšanas joma. Guvis vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi kredītiestāžu sektorā, t.sk. vadot dažādas IT struktūrvienības AS "Hansabanka" un strādājot par "Swedbank" AS IT operāciju direkcijas vadītāju Baltijas valstīs. Kaspars Cikmačs ieguvis datorzinātņu bakalaura grādu Latvijas Universitātē, apguvis biznesa vadības kursu Starptautiskajā biznesa skolā INSEAD Francijā un ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā (EMBA) Rīgas Ekonomikas augstskolā.

 

Kārlis DanēvičsKārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS "SEB banka" valdes loceklis un finanšu direktors. Kārļa Danēviča pārziņā AS "SEB banka" ir finanšu vadība un kontrole, iepirkumu un resursu pārvaldība, administratīvā, darījumu nodrošināšanas un IT joma. Vairāk nekā 10 gadu darba pieredze kredītiestāžu sektorā, iepriekš vadījis AS "SEB banka" Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi un Kreditēšanas pārvaldi. Kārlis Danēvičs ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības un finanšu vadībā Rīgas Biznesa skolā, kā arī piedalījies augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā Vallenberga institūtā Stokholmā.

 

Mareks KovaļevskisMareks Kovaļevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu komitejas priekšsēdētājs, Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs Swedbank grupā. Mareka Kovaļevska pārziņā ir maksājumu un karšu atbalsta struktūrvienību vadība Swedbank mājas tirgos – Baltijā un Zviedrijā – un ar to saistīto procesu optimizācija, izmantojot Lean pieeju. 20 gadu darba pieredze kredītiestāžu sektorā, aktīvi piedaloties nozīmīgākajos jomas projektos (t.sk. eiro ieviešanā), bijis nacionālās SEPA (Vienotā eiro maksājumu telpa) darba grupas vadītāja vietnieks, kā arī vairākus gadus bijis Latvijas pārstāvis Eiropas Maksājumu padomē, kas izstrādāja SEPA maksājumu infrastruktūras vadlīnijas Eiropas ietvaros.

 

Gatis OšsGatis Ošs, SIA "Squalio Latvia" un Latvijas IT klastera valdes loceklis. Gatis Ošs jau vairāk nekā 15 gadu strādā vienā no vadošajiem IT uzņēmumiem valstī SIA "Squalio Latvia". Karjeru viņš sāka kā datorprogrammatūras pārdevējs, kad uzņēmumā strādāja vien astoņi darbinieki. Pašlaik uzņēmums deviņās valstīs nodrošina darbu jau 120 darbiniekiem. Gatis Ošs vairākus gadus aizvadīja pārdošanas nodaļas vadītāja amatā un pēdējos trīs gadus ir SIA "Squalio Latvia" valdes loceklis. Gata Oša vadībā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti un uzņēmums piedzīvojis strauju izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Aktīvi darbojas Latvijas IT klastera valdē un nesen piedalījās Latvijas Valsts prezidenta vizītē Gruzijā, kur tika parakstīts sadarbības memorands IT jomā.

 

 

Ekspertu sarunu vada

Kristaps SkutelisKristaps Skutelis, tehnoloģiju portāla "Kursors.lv" galvenais redaktors, IT uzņēmuma SIA "TestDevLab" sabiedrisko attiecību vadītājs. Kristaps Skutelis jau vairāk nekā 10 gadu aktīvi seko līdzi jaunumiem IT jomā un par svarīgākajiem šīs jomas notikumiem Latvijā un pasaulē informē internetā portālā "Kursors.lv", žurnālā "Klubs", kā arī radio "Star FM" un televīzijā. Bez tehnoloģijām vairs nav iedomājama mūsu ikdiena, tāpēc ir svarīgi par to iespējām un riskiem stāstīt saprotamā valodā. Tas ir bijis Kristapa Skuteļa darbības pamatmērķis, un viņš plāno turpināt šādu informatīvo darbību.

 

Prezentācijas

Harijs Ozols, Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs.

Kaspars Cikmačs, AS "Citadele banka" valdes loceklis.

Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS "SEB banka" valdes loceklis un finanšu direktors.

Mareks Kovaļevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu komitejas priekšsēdētājs, Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs Swedbank grupā.

Gatis Ošs, SIA "Squalio Latvia" un Latvijas IT klastera valdes loceklis.

Videoieraksts

Kopsavilkums

7. maijā Latvijas Bankā notika ekspertu saruna "Zibmaksājumi – jauna ēra Latvijas banku, uzņēmumu un iedzīvotāju norēķinos". Latvijas Banka šoruden laiž darbā infrastruktūru, kam pieslēdzoties, bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji var sākt piedāvāt klientiem norēķinus dažu sekunžu laikā.

Šāds zibmaksājums jeb ātrais elektroniskais maksājums līdzinās e-pastam vai īsziņai – ar datoru vai mobilo tālruni sūtīta nauda jebkurā diennakts laikā un jebkurā dienā jeb 24/7/365 režīmā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami. Tas ir ieguvums klientam – maksājumu ātrumā, ērtumā un reizē milzīgs, sabiedrībai neredzams darbs bankām drošu sistēmu izveidē.

Zibmaksājumi pārredzamā nākotnē neaizstās maksājumu kartes, POS terminālu infrastruktūru, bet konkurēs ar tiem ērtumā, izmaksās, piemērotībā noteiktās dzīves un biznesa situācijās.

Diskusijas galvenās tēzes, secinājumi.

1. Latvija būs pirmā valsts eiro zonā, kur darbosies zibmaksājumu infrastruktūra, kas atbilst vienotās eiro maksājumu telpas noteikumiem.

  • 28. augustā tā kļūs pieejama Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas dalībniekiem – bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet sagaidāms, ka lietotāji plašāk iesaistīsies no novembra beigām.
  • Novembra beigās Latvijas Bankas risinājums tiks savienots ar eiro maksājumu telpas ātro maksājumu infrastruktūru, kura tad būs uzsākusi darbu.

2. Klientu pieprasījums noteiks banku vēlmi pieslēgties zibmaksājumu infrastruktūrai: cilvēku, īpaši jaunās paaudzes "digitālā apetīte" ir augsta. Sākotnēji zibmaksājumu pakalpojumus eiro maksājumu telpā gatavojas piedāvāt apmēram 30 kredītiestādes, un to skaits pakāpeniski augs.

3. Plašs zibmaksājumu lietojums Latvijā būs iespējams pēc lielāko banku pieslēgšanās šai infrastruktūrai.

  • Banka "Citadele" apstiprina pieslēgšanos Latvijas Bankas zibmaksājumu infrastruktūrai līdz ar tās palaišanu augusta beigās.
  • Citas lielākās bankas Latvijā – "Swedbank", "SEB banka" – apliecina interesi par zibmaksājumu kā vērtīgu risinājumu  un vēlas tādu piedāvāt klientiem iespējami drīz pēc Eiropas infrastruktūras palaišanas.

4. Norēķini mobila maksājuma veidā starp vienas bankas klientiem jau tagad notiek jebkurā laikā. Arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ko līdzīgu piedāvā savu klientu lokam. Latvijas Bankas zibmaksājuma risinājums ātros maksājumus

  • izceļ ārpus vienas kredītiestādes vai mobilo aplikāciju vides ierobežojumiem un
  • nodrošinās arī saiti ar jebkuru zibmaksājumu sniedzēju eiro maksājumu telpā.

5. Ātro maksājumu risinājumam Eiropas mērogā no vienas puses pieslēgsies Latvijas Banka ar savu zibmaksājumu sistēmu un tās klientiem, no otras - tādas Latvijas bankas kā "Swedbank", "SEB banka", kā arī citu Eiropas maksājumu telpas valstu bankas. Tādējādi zibmaksājumi mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem kļūs iespējami kā Latvijas, tā Eiropas mērogā. Interesi izteikuši arī Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem jauni ES noteikumi paver iespēju konkurēt ar bankām t.sk. maksājumu piedāvājumā.

6. No uzņēmēja viedokļa, ko pārstāvēja IT uzņēmums Squalio, zibmaksājums klientam dos ātrāku pakalpojumu par zemāku pašizmaksu un uzņēmējam savukārt - raitāku finanšu un preču pakalpojumu apriti ar piegādātājiem, iespējams, izmantojot ne tikai interneta bankas vai mobilās bankas, bet banklinka risinājumus. Situāciju piemēri, kur tie būs labs risinājums:

  • MVU negribīgi maksājumus kārto internetā ar karti, vairumā gadījumu, izvēloties ierasto apmaksas metodi – ar rēķinu. Bet ar piegādātāju nereti jau jānorēķinās, kamēr klientu rēķinu nomaksa vēl ceļā, un tad uzņēmējs spiests izmantot aizdevēju pakalpojumus, kas pagaidām ir papildus izmaksas.
  • ja ārzemēs daudz pērkat programmatūru, ko piegādājat klientiem, tad maksājumu lēnīgums nozīmē dubultu gaidīšanu: kamēr nauda tiek aizsūtīta ar standarta pārskaitījumu un tad, kamēr pienāk pasūtījums. Šobrīd procesu var paātrināt, ieguldot maksā par eksprespārskaitījumu, lai nauda tiktu pārskaitīta tajā pašā dienā, bet maksājuma izmaksas tad nereti stipri pārsniedz pasūtītā produkta vērtību. 
  • ja algas diena iekrīt piektdienā un vēl pirms gariem valsts svētkiem, var laimēties saņemt algu pirmdien, bet citreiz dienā pēc svētkiem, piemēram, Lieldienām vai Ziemassvētkiem. Arī šādu situāciju, kas vienlīdz neērta maksātājam un saņēmējam, var risināt zibmaksājums.

7. Zibmaksājumi ir ērti kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem.

Patērētājiem nav jāuztraucas par zibmaksājumu drošību. Tie būs ne tikai ērti, bet arī aizsargāti. Centrālās bankas infrastruktūra – atbilst visiem kiberdrošības nosacījumiem (tās klīringa sistēma arī pāries uz zibmaksājumu režīmu, ne vairs septiņām maksājumu veikšanas sesijām dienā). Liels papildu darbs stāv priekšā bankām, lai:

  • banku sistēmas un aplikācijas būtu gatavas starpbanku maksājumiem 24 stundu, 7 dienu režīmā un
  • zibenīgā un nepārtrauktā režīmā turpinātu nodrošināt drošību pret krāpniecību, nepieļautu terorisma finansēšanu. 

DSC 0972

Vairāk attēlu