11.01.1938.
Valsts saimnieciskās padomes pirmā sesija
Valsts saimnieciskā padome pārraudzīja un koordinēja četru saimniecisko kameru – Amatniecības (1935), Darba (1936), Lauksaimniecības (1935) un Tirdzniecības un rūpniecības (1934) – darbu, un šo kameru prezidiju locekļi un sekciju priekšsēdētāji bija Valsts saimnieciskās padomes locekļi. Pavisam Latvijā, ieviešot šo arodu kameru sistēmu, tika izveidotas sešas kameras. Vismaz triju kameru vadībā atradās vairāki Latvijas Bankas padomes locekļi.
Latvijas Bankas padomes loceklis (1933–1940) Augusts Kuraus bija Tirdzniecības un rūpniecības kameras vicepriekšsēdētājs, savukārt Latvijas Bankas padomes loceklis (1932–1940) Alberts Zalts – Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerālsekretārs, arī Valsts saimnieciskās padomes 1. sesijas sekretārs. Latvijas Bankas padomes loceklis (1937–1940) Eduards Rozīte bija Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs, bet Latvijas Profesiju kameras priekšsēdētājs bija Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks (1933–1940), Latvijas Universitātes profesors Edmunds Ziemelis.
Valsts saimnieciskās padomes locekļi un komiteju vadītāji viesošanās laikā prezidenta pilī. No kreisās: Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs Ādolfs Klīve, Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Andrejs Bērziņš. Rīga, 11.01.1938.
Valsts saimnieciskajai padomei šajā sesijā bija jānovērtē likumprojekts par valsts kredītzīmju izlaidumu Ķeguma spēka stacijas finansēšanai. Latvijas Banka Ķeguma HES būvē ieguldīja 10 milj. latu, bet no Finanšu ministrijas izplatīšanai iepirktajās 5% kredītzīmēs – vēl 34 milj. latu.