en

Latvijas Bankas maksājumu sistēmas EKS operatori stāsta par savu darba dienu un ikdienā neredzamo ceļu, ko mēro mūsu veikti maksājumi bezskaidrā naudā. Elektroniskā Klīringa sistēma ir viena no divām maksājumu sistēmām, ko uztur Latvijas Banka, domāta kredītiestāžu klientu nelielo maksājumu uzdevumu nosūtīšanai. Tā ikdienā skar katru, kam konts bankā vai kas izmanto bankas pakalpojumus maksājumu veikšanai. 

Rīts. Īsi pirms astoņiem.

Labrīt no rīta!

Ivars-MSP

Esmu Ivars Dannebergs, viens no maksājumu sistēmu operatoriem Latvijas Bankā. Šodien mana reize astoņos sākt darbināt to LB maksājumu sistēmu, kas domāta Latvijas banku klientu nelielo maksājuma rīkojumu nosūtīšanai. Tā ikdienā skar katru, kam konts bankā, vai kas izmanto bankas pakalpojumus maksājumu veikšanai.

Ja šodien ko pārskaitīsiet internetbankā vai ieiesiet bankā, lai veiktu maksājumu – ļoti iespējams, ka es būšu tas "rūķis" bankas velvēs, kura uzdevums ir šai naudai palīdzēt raiti un droši nokļūt pie saņēmēja, "regulējot satiksmi" maksājumu autostrādē. (Starp citu, pusi no ikdienā veicamajiem maksājumiem cilvēki Latvijā tā arī veic – bezskaidrā naudiņā.)

Pilnais nosaukums manai sistēmai: Latvijas Bankas Elektroniskā Klīringa sistēma (jeb saīsināti EKS). Vārds "klīrings", protams, nāk no angļu "clearing" – "bezskaidras naudas norēķinu sistēma". Ikdienā esmu pie tā pieradis, bet kad jāizstāsta par procesa būtību – kas tādā klīringā īsti notiek, tad labi palīdz arī latviešu termins.

Klīringu terminologi iesaka saukt par "tīrvērti". Proti, EKS sistēma ir kā tāds tirgus placis Vecrīgā, kurā dienas gaitā ieplūst banku klientu maksājumi. Sistēma bankām ik pa laikam tur palīdz tikt skaidrībā, izrēķina ar kādu naudas summu - tīro vērtību tām ir jāapmainās. Sistēma pie tās nonāk, samērojot, cik banku klienti sūtījuši prom un cik tiem no citurienes ieskaitīts.

EKS-ā ir 18 norēķinu dalībnieki – daudzas bankas, Latvijas Banka, Valsts kase, kas klientu uzdevumā sistēmā savstarpēji apmainās ar maksājuma rīkojumiem, un tajos norādītās summas tiks ieskaitītas saņēmēju kontos.   

08.15

EKS darba diena ir no 8:00 līdz 21:45 - esmu apaļos astoņos iedarbinājis EKS sistēmu, kas dzīvē nozīmē attiecīgas datorprogrammas komandu došanu.  Tagad vienā no logiem manos divos datora ekrānos var vērot, kā birst iekšā banku (jeb precīzāk – to klientu) maksājumu uzdevumi. Monitorēju, vai viss rit kā nākas. Ja ar kādu no banku iesūtītajiem maksājumu failiem ir kādas problēmas, sazinos ar attiecīgo banku un informēju viņu par to (bet problēmas gadās samērā reti). Neaizmirstu pārbaudīt arī no citām sistēmām ienākošos failus – vai atnāca? vai ielasījās? vai nauda arī ir ieskaitīta?

01

9.15 - sākas pirmā klīringa cikla norēķins

Faili saņemti un pārbaudīti, tagad uz laiku apturu maksājumu rīkojumu ienākšanu sistēmā. Kāpēc tā? Īsā atbilde: lai "veiktu klīringa cikla norēķinu" – norēķinātu un nosūtītu EKS līdz šim brīdim iesūtītos starpbanku maksājumus adresātiem. Kā uzkrātie maksājuma rīkojumi ceļo tālāk un kādi mani uzdevumi – par to pēc brīža, bet vispirms, kas tas cikls tāds ir un ko ziemā ēd.

Nelielus maksājumus, kam mazāk svarīgs zibenīgums, bet no svara arī lētums, parasti maksājumu sistēmas nesūta tālāk katru atsevišķi – tikko tas ienācis, bet regulāri tos uzkrāj līdz kārtējam klīringa cikla norēķinam (kuri notiek pēc grafika vairākas reizes dienā).

Klīringa cikla laikā EKS sistēma operatora uzraudzībā izrēķinavai katram EKS dalībniekam, piemēram A bankai, šajā starplaikā vairāk naudas atsūtīts, vai savu klientu uzdevumā jāsūta prom. Un cikla beigās liek tīro (jeb neto) summu visiem dalībniekiem savstarpēji ieskaitīt. Šeit uzmanīgi sekoju līdzi, un tikai pārliecinoties, ka visi norēķini starp banku kontiem pabeigti veiksmīgi, atļauju maksājumu failu nosūtīšanu saņēmēja bankai.  

(Var teikt – tas līdzīgi kā algas dienā, kad darbinieks saņem tīro jeb neto algu, kāda nu pienākas pēc nodokļu atrēķināšanas. Tāpēc tādas maksājuma sistēmas, kā LB EKS arī sauc par neto maksājumu sistēmām.)

02

10.30 - 2. klīringa cikla norēķins

Pēc maksājumu failu izsūtīšanas sākas jaunu maksājumu pieņemšana nākamajam klīringa ciklam, kura norēķins ir 10:30

Iepriekšējais bija EKS dienas pirmais klīringa cikls, tādus veicam ik pa laikam visas dienas garumā, kopā septiņus. Uz dienas pirmo ciklu ienāk "iepriekšējā vakara un nakts" maksājumi, bet tagad pēc maksājuma rīkojuma skaita var redzēt, ka modušās uzņēmumu grāmatvedības.

Tie pieskaņoti vienas milzīgas Eiropas mēroga maksājumu sistēmas STEP2 darba grafikam – lai maksājumu apmaiņa notiktu ar jebkuru Eiropas nostūri un tā būtu maksimāli ātra starp visām Latvijas bankām: gan tām, kuras piedalās LB EKS sistēmā, gan tām, uz kurām maksājumi iet caur STEP2 sistēmu un savām ārzemju "mātes bankām".

Kāpēc visas Latvijas bankas nav pārstāvētas EKS? Eiro ieviešana nozīmēja, ka arī mūsu EKS sistēmā darbs notiek eiro, tāpat kā citās sistēmās Eiropā, tai skaitā STEP2 sistēma, kuru jau iepriekš izmantoja banku grupas Skandināvijā. Kad Latvija ieviesa eiro, tās nolēma optimizēt darbu un viņu "meitas bankas" Latvijā tagad strādā ārpus EKS - sūta savus maksājumus uz STEP2 caur "mātes bankām" Stokholmā vai Helsinkos.

03

11.45 - 3. cikla norēķins

Cik laika prasa viens tāds norēķins? LB klīringa cikla norēķins aizņem 15-20 min – atkarībā no maksājumu daudzuma. Apmēram pusstundas laikā kopš cikla norēķina sākuma maksājumi EKS dalībniekiem parasti ir pieejami. Vai nodoti citai Eiropas mēroga sistēmai STEP2, ja sūtāmi adresātiem ārpus EKS.

Vai šajā pusstundā maksājums nonāk adresāta saņēmēja kontā? Jārēķina tikai tas, ka pašām bankām tad vēl vajag laiku savām procedūrām, lai pārskaitītā nauda parādītos klientu kontos.

04

14.15 - 4. cikla norēķins

Tiktāl viss manuprāt bijis salīdzinoši vienkārši izstāstāms: ir LB EKS sistēma, kurā sūtīti maksājuma rīkojumi, kura, saslēdzoties ar citām Eiropas sistēmām, var ceļot pa kontinentu. Bet tad iedomājos – maksājuma rīkojums vēl nenozīmē naudu kontā! Neesmu izstāstījis, kā rīkojamies ar pašu naudiņu – to, ko uzdots pārskaitīt?

To gan atstāšu kolēģes Eiženijas ziņā, jo beidzas mana rīta maiņa. Un viņai lūgšu vērpt stāstu tālāk.

Multimediji

Ekspertu saruna: Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību

Ekspertu sarunā kopā ar nozares speciālistiem, Eiropas un Latvijas līmeņa politikas lēmējiem tika meklēti efektīvākie politikas instrumenti, kā risināt Latvijā aktuālu problēmu – augsto nabadzības līmeni un būtisko nevienlīdzību sabiedrībā.

Īsi par aktuālo ekonomikā

Mārtiņa Kazāka vieslekcija LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 16.10.2019.