en

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) trešajā darbības mēnesī – 2015. gada maijā – Latvijas Banka iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 177 miljoniem eiro. Kopumā pirmajos trīs PSPP mēnešos Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 531.8 milj. eiro (martā tika iegādāti vērtspapīri par 190.3 milj. eiro, bet aprīlī – par 164.5 milj. eiro).

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/menesa-bilance), savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē -http://www.ecb.europa.eu/mopo/liq/html/index.en.html#portfolios. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. Paplašinātā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) ietilpst trīs sadaļas – PSPP, CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

PAPP programma ilgs no 2015. gada marta līdz 2016. gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim. Ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP ietvaros būs 60 miljardi eiro jeb 19 mēnešos kopā – vairāk nekā triljons eiro. Detalizēta informācija par programmu –http://www.ecb.europa.eu/mopo/implement/omo/pspp/html/pspp.en.html.

PAPP rezultātā Eirosistēma apmainīs finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Sagaidāms, ka šī intervence ietekmēs eiro zonas ekonomiku ar monetārās transmisijas mehānisma starpniecību - uzlabos eiro zonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījumu un ražošanas kapacitāšu izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija. Sīkāka analīze par PAPP ekonomiskajiem aspektiem un ietekmi uz eiro zonu un atsevišķi Latviju – šajā rakstā (https://www.makroekonomika.lv/eirosistemas-monetara-politika-skersgriezuma-soreiz-par-papp).

Ņemot vērā PSPP vērtspapīru glabāšanas vietu, Eirosistēma var piedāvāt dažādas PSPP vērtspapīru aizdošanas iespējas. Tiem Latvijas valsts vērtspapīriem, kas glabājas starptautiskajos centrālajos vērtspapīru depozitārijos (Euroclear Bank un Clearstream Banking Luxembourg), minētie depozitāriji nodrošina automātiskās vērtspapīru aizdošanas programmas, kā arī iespējams aizņemties vērtspapīrus ar aģenta palīdzību.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji. ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

Multimediji

Īsi par aktuālo ekonomikā

Mārtiņa Kazāka vieslekcija LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 16.10.2019.