en

Šodien publiskota jaunākā statistika par situācija naudas drošības jomā eiro zonā. Latvijā turpinās tendence skaidrās naudas apgrozībā samazināties gan naudas viltojumu skaitam, gan viltojumu kopējai vērtībai.

Turklāt jau tradicionāli Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm (arī pārējās Baltijas valstis, Somija, Kipra, Slovākija), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju.

2019. gadā kopējais Latvijā apgrozībā atklāto viltojumu skaits samazinājās par 6% (no 1130* 2018. gadā līdz 1063 atklātām viltotām naudas zīmēm 2019. gadā), bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 22% (no 54.3 tūkstošiem eiro 2018. gadā uz 42.5 tūkstošiem eiro 2019. gadā).

2019. gadā apgrozībā atklātas 356 viltotas monētas un 707 viltotas banknotes. Starp izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro un 20 eiro banknotes (ap 77% no viltoto banknošu skaita), starp monētām “populārākā” 2 eiro monētas – 98% no viltoto monētu skaita.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2019. gadā konstatēti 559 tūkstoši viltotu banknošu (2018. gadā 563 tūkstoši viltotu banknošu). Arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 un 20 eiro nominālu (attiecīgi 36.5% un 34.2% no banknošu viltojumu skaita).

Iespēja saņemt viltotu banknoti ir ļoti maza. Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 24 mljrd. eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir gandrīz 1.3 triljoni eiro.

Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes. Viltojumu kvalitāte pārsvarā ir zema, starp policijas atklātajiem viltojumiem ir pat maksājumos apzināti izmantoti zemas kvalitātes naudas zīmju pakaļdarinājumi ar nepiederošiem uzrakstiem Pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, vai tuvākajā policijas iecirknī. Savukārt arī apzināta krāpnieciska suvenīrnaudas izmantošana norēķiniem, kā norāda informācija no tiesu sistēmas, visticamāk, beigsies ar reālu cietumsodu.

Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes. Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā.

* Atklāto viltojumu skaits aprēķināts, uzskaitot tikai apgrozībā konstatētās viltotās naudas zīmes. Līdz ar to koriģēti arī 2018. gada dati.

Multimediji

Intervija ar Latvijas Bankas jauno prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas padomes loceklis, nākamais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā "Rīta Panorāmai" par izaicinājumiem un plāniem stājoties amatā (16.12.2019.)

Ekspertu saruna: Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību

Ekspertu sarunā kopā ar nozares speciālistiem, Eiropas un Latvijas līmeņa politikas lēmējiem tika meklēti efektīvākie politikas instrumenti, kā risināt Latvijā aktuālu problēmu – augsto nabadzības līmeni un būtisko nevienlīdzību sabiedrībā.

Īsi par aktuālo ekonomikā

Mārtiņa Kazāka vieslekcija LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 16.10.2019.