en

Rīgā 2007. gada 22. jūnijā

(Preses paziņojums Adobe PDF versijā)

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2007. gada 1. ceturksnī bija 25.7% no iekšzemes kopprodukta (iepriekšējā ceturksnī – 26.3% no IKP un pērnā gada atbilstošajā periodā –14.6% no IKP). Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu līdz 746.2 milj. latu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums, importa pieaugumam apsteidzot eksporta pieaugumu, un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo kritums, no Latvijas izejošo pārvedumu apjomam pieaugot, bet ienākošo – krītoties. Mazākā mērā samazinājās pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam. Savukārt ienākumu negatīvais saldo attiecībā pret IKP pieauga, turpinoties nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjoma izaugsmei.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tiešās investīcijas Latvijā kopumā 1. ceturksnī palielinājās par 7.3% un sedza trešdaļu no tekošā konta negatīvā saldo. Lielākā tekošā konta negatīvā saldo daļa tika finansēta ar aizņēmumiem no ārvalstu bankām. Rezerves aktīvi pieauga par 45.5 milj. latu.

Maksājumu bilances vērtējums

Latvijas valdības makroekonomikas stabilizācijas pasākumu kopums nupat sākts īstenot, pāris iepriekšējos mēnešos uzrādot pirmās efektīvas iedarbības pazīmes – palēninājies IKP pieaugums, kreditēšanas temps un arī cenu kāpums. Tas ļauj secināt, ka maksājumu bilances zemākie rādītāji jau ir aiz muguras un turpmāk sagaidāms pakāpenisks uzlabojums, nodrošinot vienmērīgu pāreju ilgtermiņā uz ilgtspējīgu attīstību un investoru uzticību. 2007.gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja iekšzemes patēriņa pieaugums, bet preču un pakalpojumu importa gada pieauguma temps saglabājās augsts - 36.7%. Lai arī eksports auga strauji (par 25.9%), tas nespēja nozīmīgi mazināt ārējo nesabalansētību un maksājumu bilances tekošā konta deficīts saglabājās augsts.

Tiešo investīciju apjoms Latvijā gada 1. ceturksnī sasniedza 8.1% no IKP, bet ieguldījumi pašu kapitāla veidā veidoja mazāk kā desmito daļu no tām. Lielāko daļu no tiešo investīciju kapitāla veidoja reinvestētā peļņa un cits investīciju kapitāls. Citu ieguldījumu pozitīvais saldo gandrīz pilnībā sedza tekošā konta negatīvo saldo, taču atšķirībā no iepriekšējā gada, aizvien lielāku īpatsvaru ieguva to īstermiņa daļa. Latvijas lielāko komercbanku mātes bankas Ziemeļvalstīs ir izteikušas gatavību pakāpeniski samazināt kreditēšanas tempus, kas varētu atstāt pozitīvu iespaidu tekošā konta samazināšanās virzienā, taču aizņemšanās tempu samazinājumu tā rezultātā būtu pāragri sagaidīt jau 1. ceturkšņa rezultātos - Latvijas banku neto aizņēmumi sasniedza 23.9% no IKP, kas bija par 4.2 procentu punktiem vairāk nekā vidēji 2006. gadā.

Lai arī saspringtā situācija Latvijas finanšu tirgos februārī un martā lika Latvijas Bankai veikt intervences un pārdot eiro, 1. ceturkšņa kopējie rezultāti bija pozitīvi - centrālās bankas rezerves aktīvi palielinājās.

Izšķiroši svarīga loma makroekonomiskās nesabalansētības mazināšanā turpmāk būs konsekventai valdības pasākumu plāna īstenošanai, kas vērsts uz inflācijas bremzēšanu un valsts makroekonomiskās situācijas stabilizēšanu. To šī gada martā pieņēma Latvijas valdība un maijā, veicot atbilstošas izmaiņas likumdošanā, akceptēja Saeima.


Latvijas maksājumu bilance (tabula MS Excel formātā)

Multimediji

Intervija ar Latvijas Bankas jauno prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas padomes loceklis, nākamais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā "Rīta Panorāmai" par izaicinājumiem un plāniem stājoties amatā (16.12.2019.)

Ekspertu saruna: Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību

Ekspertu sarunā kopā ar nozares speciālistiem, Eiropas un Latvijas līmeņa politikas lēmējiem tika meklēti efektīvākie politikas instrumenti, kā risināt Latvijā aktuālu problēmu – augsto nabadzības līmeni un būtisko nevienlīdzību sabiedrībā.

Īsi par aktuālo ekonomikā

Mārtiņa Kazāka vieslekcija LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 16.10.2019.