en

Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija (Asociācija) ir vienojušās par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas priekšlikuma īstenošanas pamatprincipiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar ideju par ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanu, proti, tādu mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008. gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti.

Latvijas Banka un Asociācija aicinās ar risinājuma pamatprincipiem iepazīties atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Risinājuma pamatprincipi ir šādi:

  • Kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.
  • Saistības tiek dzēstas vienpusēji. Priekšlikums attiecas uz saistībām, kuras nodibinātas līdz 2008. gada beigām.
  • Dzēšamo saistību atmaksa saistību rašanās brīdī bija nodrošināta ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu Civilprocesa likumā noteiktā procesā.
  • Kredīta saistības to dzēšanas brīdī ir atspoguļotas kreditora (kredītiestādes) ārpusbilances uzskaitē.
  • Fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process.
  • Saistību dzēšana attiecas gan uz parādnieku, gan tā galvinieku.
  • Saistības dzēšot, netiek piemērots kapitāla pieauguma nodoklis; vienpusēji dzēstās saistības netiek atzītas par ienākumu un nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
  • Pasākums ir fiskāli neitrāls – nerada valsts budžetam un kredītiestādēm ne ienākumus, ne izdevumus.
  • Kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šī procesa neiegūtu neko.

Lai piedāvājumu īstenotu, nepieciešams Saeimas atbalsts šādiem likumu grozījumiem:

  • piešķirt kredītiestādēm tiesības vienpusēji (pilnā apmēra vai daļēji) dzēst saistības;
  • noteikt, ka dzēstās saistības parādniekam nerada nodokļu samaksas pienākumu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas un Asociācijas aplēsēm kopējais skarto parādnieku skaits ir aptuveni 13 000, un priekšlikums attiecas uz saistībām, kuru kopējais apjoms ir līdz 600 milj. eiro. Tas kopumā ievērojami pārsniedz līdz šim gandrīz 10 gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanos ceļā dzēsto saistību apjomu.

Paredzētais risinājums turpina izlīguma programmas, ko atsevišķas kredītiestādes jau īsteno, slēdzot ar klientiem vienošanās un dzēšot līdz pat 90% no parāda atlikuma. Šobrīd divpusēja rakstiska vienošanās ir obligāta, lai parādniekam nerastos nodokļu saistības. Latvijas Bankas un Asociācijas piedāvātais risinājums vairs neparedz obligātu vienošanos starp kreditoru un parādnieku, kas uzskatāma par būtisku kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai.

Multimediji

Maksājumi starp bankām un Latvijas Banka

Izveidot un uzturēt drošu un efektīvu maksājumu sistēmu ir viens no centrālo banku galvenajiem uzdevumiem. Šāda maksājumu sistēma būtiski veicina finanšu sektora attīstību valstī, nodrošinot bezskaidrās naudas norēķinus starp bankām. Latvijas Banka uztur divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro, t.sk. arī zibmaksājumi.

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka intervija Rīta Panorāmā

Par koronavīrusa ietekmi un citām aktualitātēm ekonomikā (05.03.2020.) 

Īsi par aktuālo ekonomikā

Mārtiņa Kazāka vieslekcija LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 16.10.2019.