en

Latvijas Banka pēc mēneša, 2019. gada 2. oktobrī, rīkos gadskārtējo tautsaimniecības konferenci. Starptautiskajā konferencē "Baltijas darba tirgus nākotne" ekonomisti un uzņēmēji analizēs un apspriedīs Baltijas valstu darba tirgū demogrāfijas un tehnoloģijas tendenču iespaidā notiekošās pārmaiņas un nepieciešamos politikas soļus.

Konference notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 2. oktobrī no plkst. 9.30 līdz plkst. 13.30 (reģistrācija no plkst. 9.00). Pasākumā piedalīsies starptautiskie un Baltijas valstu politikas lēmēji, eksperti un privātā sektora pārstāvji.

Konferencē ievadreferātu teiks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperts, OECD darbaspēka pētījuma "OECD Employment Outlook" redaktors Andrea Basanini (Andrea Bassanini).

Paredzētas divas paneļdiskusijas – "Kā nodrošināt veselīgu darba tirgu: politikas perspektīvas Baltijas valstīs" un "Mākslīgais intelekts, automatizācija un nodarbinātības nākotne: izaicinājums vai iespēja Baltijas valstīm?".

Diskusijās tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem.

  • Kādas ir galvenās darba tirgus problēmas Baltijas valstīs?
  • Kāpēc vienlaikus ar darbaspēka trūkumu bezdarba līmenis ir augstāks par frikcionālo (darbaspēka mainības izraisīto) bezdarbu?
  • Kā nākotnes darba tirgu varētu ietekmēt demogrāfiskās tendences?
  • Kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu?
  • Kāda būtu labākā politika darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības uzlabošanai darba tirgū?
  • Kādai vajadzētu būt imigrācijas politikas lomai salīdzinājumā ar politiku, kas vērsta uz darba ražīguma celšanu un tehnoloģiju attīstības veicināšanu?
  • Mākslīgais intelekts, automatizācija un digitālo tehnoloģiju izmantošana var palīdzēt celt darba ražīgumu, bet vienlaikus arī veicināt darbvietu zaudēšanu un sociālo spiedienu. Kā un pa kādiem kanāliem automatizācija ietekmē reālo tautsaimniecību un darba tirgu?
  • Kāda ir jauno digitālo tehnoloģiju ieviešanas un lietošanas pieredze reģiona valstīs?
  • Kā Baltijas uzņēmumi var kļūt par ieguvējiem no automatizācijas un plašākas digitālo tehnoloģiju izmantošanas?
  • Kā šos centienus varētu atbalstīt politikas veidotāji, un kas darāms atsevišķu uzņēmumu līmenī?

Ekspertu diskusijās piedalīsies Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Igaunijas centrālās bankas prezidenta vietnieks Ilo Kāziks (Ülo Kaasik), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vecākais ekonomists, SVF misijas Lietuvā vadītājs Borha Grasija (Borja Gracia), Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, AS "SAKRET HOLDINGS" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, Kopenhāgenas Biznesa skolas profesors Anderss Sērensens (Anders Sørensen), Somijas centrālās bankas Monetārās politikas un pētniecības departamenta Prognozēšanas nodaļas vadītāja Meri Obstbauma (Meri Obstbaum), Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs un SBA Group finanšu direktors Igns Mačeika (Ignas Mačeika).

Konferences apmeklējums būs ar ielūgumiem. Detalizēta informācija par konferenci, kā arī tās tiešraide būs pieejama interneta vietnē www.makroekonomika.lv. Forumu aicināti apmeklēt plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, piesakoties Latvijas Bankas preses dienestā. Konferences darba valoda ir angļu valoda; tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Multimediji