en

Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 17. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

Konkursā 1. vieta netika piešķirta.

2. vietu ieguva divi darbi.

Palina Tember un Elzas Siliņas (Rīgas Ekonomikas augstskola) darbs "Measuring Fiscal Policy Stance in Real Time and Ex Post in the European Union Member States" ("Fiskālās Politikas virziena vērtējums reālā laikā un ex post Eiropas Savienības dalībvalstīs"), kurā pētīta fiskālās politikas pārmaiņu atkarība no uzņēmējdarbības cikla. Izmantojot datus, kas pieejami budžeta plānošanas laikā, autores secinājušas, ka fiskālā politika bieži vērtējama kā cikliska; savukārt, izmantojot budžeta īstenošanas periodā pieejamus datus, fiskālā politika bieži kļūst procikliska. Šī atšķirība pastāv ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējuma neprecizitātes dēļ, neprecīzi prognozējot faktisko un potenciālo iekšzemes kopprodukta dinamiku.

Onufrii Lonevskyi un Kristijonas Klimaitis (Rīgas Ekonomikas augstskola) darbs "The Twin Deficits Hypothesis in the Eastern European Group: an Empirical Investigation" ("Dvīņu jeb divkāršā deficīta hipotēze Austrumeiropas valstīs: empīriskā izpēte"), kurā pētīts, vai pastāv sakarība starp budžeta deficītu un tekošā konta deficītu Austrumeiropas valstīs. Autori secina, ka šī sakarība ir pozitīva un statistiski nozīmīga pārejas ekonomikas valstīs (economies in transition), savukārt attīstītās valstīs sakarības nav.

Savukārt 3. vietā ierindoti trīs pētījumi.

Andriana Neamtu (Rīgas Ekonomikas augstskola) pētījumā "The Efficiency of Public Healthcare Spending in Latvia" ("Valdības izdevumu veselības aprūpei efektivitāte Latvijā") analizēta valsts budžeta izdevumu veselības aprūpei efektivitāte Latvijā salīdzinājumā ar pārējām OECD valstīm. Autore secina, ka, lai gan Latvija sasniedz samērā augstus starpposma rezultātus (slimnīcu gultas/ārsti/medmāsas uz vienu iedzīvotāju) ar samērā zemiem izdevumiem, šie starpposma rezultāti automātiski nenozīmē ilgāku dzīves ilgumu, kas liecina par zemu sistēmas efektivitāti. Kopumā, paaugstinot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un panākot veselīgāku dzīvesveidu, Latvija varētu palielināt dzīves ilgumu gandrīz par sešiem gadiem.

Simonas Alksnes un Reiņa Frēliha (Rīgas Ekonomikas augstskola) "Universal Basic Income: a Step Towards Equality or Government's Insolvency? The Case of Latvia" ("Garantētais pamatienākums: solis uz vienlīdzību vai valdības maksātnespēju? Latvijas gadījums"). Ņemot vērā ļoti augstus iedzīvotāju ienākuma nevienlīdzības rādītājus Latvijā, autori pētījuši, kāda būtu UBI (universal basic income) ieviešanas ietekme uz nevienlīdzību, nabadzību un budžeta rādītājiem. Pētījuma galvenie secinājumi liecina, ka visefektīvākie scenāriji ienākumu nevienlīdzības un nabadzības samazināšanai ir arī visdārgākie. Tomēr ir dažas UBI kalibrēšanas īpašības, kas uzlabo koncepta efektivitāti, neradot lielas izmaksas, t.sk. pensionāru iekļaušana UBI saņēmēju lokā.

Daiņa Basa un Kristofera Kugrēna (Rīgas Ekonomikas augstskola) darbs "The Effect of Regional Typology and Contexts on Performance of EU-Supported Projects Implemented by Companies in Latvia" ("Reģionu tipoloģisko īpašību ietekme uz Latvijas uzņēmumos īstenoto ES finansiāli atbalstīto projektu sniegumu"). Autori novērtējuši ES atbalstīto projektu ietekmi uz reģionālās nevienlīdzības mazināšanu Latvijā. Darba rezultāti rāda, ka projektu darbība ir sekmīgāka reģionos, kur ir pozitīvāks reģiona novērtējums. Bieži rezultāti liecināja, ka sākotnēji darbības rādītāji ir labāki projektiem vājākos reģionos, bet, laikam ritot, tos tomēr apsteiguši projekti no spēcīgākiem reģioniem, tādējādi secināts, ka ES fondu līdzekļu izmantošanas ietekme uz reģionu nevienlīdzības mazināšanu ir īslaicīga.

Veicināšanas balva piešķirta Toma Birzuļa un Edgara Indriksona (Rīgas Ekonomikas augstskola) pētījumam "Deceitful Spenders: Examining the Existence of Political Budget Cycles in Latvia" ("Maldinošie tēriņi: mērot politisko budžeta ciklu esamību Latvijā"). Darba autori, izmantojot publiski pieejamos Valsts kases datus par pašvaldību budžetiem, pētījuši, vai pastāv politiski budžeta cikli Latvijas pašvaldību līmenī. Darba rezultāti liecina, ka, lai gan pastāv īstermiņa svārstības pašvaldību budžeta pozīcijās pirmsvēlēšanu periodā, nav pierādījumu, kas norādītu uz manipulāciju ar vēlētājiem pirmsvēlēšanu periodā, izmantojot ekspansīvu fiskālo politiku.

Pasākuma dalībniekus sveica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: "Konkursu uzskatām par ļoti vērtīgu makroekonomiskās pētniecības un tās kvalitātes celšanai. Šogad vērojams spēcīgs eiro zonas, Eiropas un Baltijas tvērums, taču vairāki darbi, t.sk. tie, kuru centrā ir Latvija, faktiski runā par globāli aktuālām tēmām."

Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas un balvā – kolekcijas monētu "Rīgas pilij – 500".

Latvijas Banka 2018./2019. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, nu jau 17. Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kurā tika aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studenti, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs. Konkursa darbiem bija piedāvātas 30 ekonomikas un finanšu tēmas.

Šogad konkursā tika iesniegti 14 darbi – par vienu darbu vairāk nekā iepriekšējā gadā, turklāt, kā pēdējos gados ierasts, iesniegto (īpaši godalgoto) darbu kvalitāte ir augsta. Autori ir 20 studentu (dažiem darbiem ir 2 autori) no četrām Latvijas augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes) un Tartu Universitātes Igaunijā.

Sīkāku informāciju par konkursu sk. https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-petniecisko-darbu-konkurss.

Konkursa materiāli šodien tiks ievietoti Latvijas Bankas interneta vietnēs bank.lv un makroekonomika.lv.

Multimediji