en

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2018. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto – līdzdalību Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā, ekonomisko analīzi un izpēti, ārējo rezervju un citu finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu, skaidrās naudas aprites nodrošināšanu, starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūras uzturēšanu, statistiskās informācijas sagatavošanu un publicēšanu, Kredītu reģistra uzturēšanu u.c.

2018. gads pasaulē kopumā bija straujas ekonomiskās izaugsmes laiks, tomēr bija vērojami arī vairāki nozīmīgi pavērsieni, t.sk. saspīlējums ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES, krasas svārstības finanšu tirgos, turklāt izaugsmes temps kļuva neviendabīgāks pasaules reģionu un valstu dalījumā. Pasaules IKP palielinājās par 3.7% – vien mazliet lēnāk nekā 2017. gadā (3.8%).

Eiro zonā vērojama mazāka ārējā pieprasījuma un dažu konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgu faktoru noteikta ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās. Lai gan eiro zonas tautsaimniecības attīstību turpina balstīt ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, kā arī vērojams nodarbinātības un algu kāpums, ārējie riski liek ekonomiskās politikas īstenotājiem saglabāt piesardzību.

2018. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām bija spēcīga, kāpuma tempam sasniedzot 4.8%. IKP galvenā virzītājspēka lomu no eksporta pakāpeniski pārņem iekšzemes pieprasījums un ES fondu līdzekļu ieplūdes veicināta būvniecības attīstība. Eksporta vājināšanos galvenokārt noteikušas norises Latvijai nozīmīgākajos ārējos tirgos.

Paredzams, ka 2019. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme palēnināsies, bet joprojām būs diezgan strauja. Ņemot vērā norises globālajos tirgos, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos un ES fondu plānošanas perioda noslēguma tuvošanos, būtiski, lai tiktu īstenota ekonomiskā politika, kas vērsta uz tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi. Valsts budžetā jāveido uzkrājumi, īpaši rēķinoties ar to, ka zemo procentu likmju periods reiz beigsies, kā arī ņemot vērā zemāku gaidāmo ekonomisko izaugsmi pasaulē un Latvijā.

2018. gadā Latvijā joprojām bija vērojams darba samaksas pieaugums, un paredzams, ka šī tendence turpināsies arī 2019. gadā. Lai gan darba samaksas kāpums veicina iekšējo patēriņu un tādējādi arī ekonomisko attīstību, vienlaikus bažas raisa augošā plaisa starp atalgojuma un produktivitātes kāpumu, kas rada izmaksu spiedienu uz uzņēmējiem un negatīvi ietekmē viņu konkurētspēju pasaules tirgos. Arvien intensīvākas kļūst diskusijas par to, kā risināt darbaspēka tirgus problēmas. Latvijas konkurētspējas atslēga ir cilvēki, un izšķiroša loma tautsaimniecības ilgtspējas stiprināšanā ir ieguldījumiem izglītībā un inovācijās, kas kāpina darba ražīgumu. Tāpēc būtiski, lai 2019. gadā Latvijas valdība un parlaments turpinātu reformas, īpaši izglītības un veselības nozarē.

Latvijas Bankas darbs 2018. gadā bija vērsts uz vairāku nozīmīgu projektu tālāku attīstību, un gada pēdējos mēnešos jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu kļuva pieejami zibenīgi starpbanku maksājumi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās. Paredzams, ka 2019. gada vidū Latvijā veikto zibmaksājumu kopapjoms pārsniegs 1 mljrd. eiro. Gaidāms, ka kredītiestādes un finanšu nozares uzņēmumi tuvākajā laikā piedāvās klientiem iespēju veikt zibmaksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru. Nākotnē zibmaksājumu sniegtās iespējas plašāk būs izmantojamas arī tirdzniecībā un e-komercijā.

2018. gada 1. augustā Latvija pievienojās SVF Speciālajam datu izplatīšanas standartam Plus (SDIS Plus) un kļuva par 17. valsti pasaulē, kas īsteno augstākā līmeņa SVF datu izplatīšanas standarta iniciatīvu. Pievienošanās SDIS Plus standartam ir Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un AS "Nasdaq Riga" kopīga darba rezultāts. Latvijas Banka koordinē SDIS Plus standarta īstenošanu.

2018. gadā tika nostiprināta Latvijas Bankas kā Baltijas reģionālā skaidrās naudas glabāšanas un apstrādes centra loma, pilnveidota Kredītu reģistra darbība un īstenotas citas aktivitātes.

Latvijas Bankas 2018. gada peļņa bija 14.6 milj. eiro. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 10.2 milj. eiro no Latvijas Bankas 2018. gada peļņas ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas kopējā peļņa pēdējos 5 gados sasniegusi 117.0 milj. eiro, t.sk. ieskaitījumi valsts ieņēmumos – 76.8 milj. eiro.

Latvijas Bankas 2018. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv. Latvijas Bankas interneta vietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2018. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu.

LB gada parskats Latvijas Banka 2018

LB gada parskats 2018 skaitlos

Uzziņai

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru);

– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;

– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;

– uztur un attīsta Kredītu reģistru;

– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Multimediji